ఇంతగాలమాయ నన్ను యేమీ నన్నవారు లేరు
(॥పల్లవి॥)
ఇంతగాలమాయ నన్ను యేమీ నన్నవారు లేరు
చింత సంసారపుమాయఁ జిక్కించనే కాని
(॥ఇంత॥)
యెందరు బ్రహ్మలో నన్ను యిటు వుట్టించినవారు
యెందరు యములో హరియించినవారు
యిందుకు నందుకేకాని యిల నేఁ జేసిన పాప-
మంది వహించుక కాచినట్టివారు లేరు
(॥ఇంత॥)
తల్లిదండ్రులెందరో తనువు వెంచినవారు
కొల్లగా సతులెందరో కూడినవారు
చిల్లర పనికే కాని చేరఁబిలిచి వైకుంఠ-
ముల్లసాన నిచ్చేవారు వొకరూ లేరు
(॥ఇంత॥)
కాలమును వీటిఁబోయె కర్మమునుఁ దెగదాయ
మూలనుండి యెవ్వరికి మొరవెట్టేను
అలించి శ్రీవేంకటేశ అంతరాత్మవై నన్ను-
నేలితివి యింతపని కెవ్వరును లేరు
(||pallavi||)
iṁtagālamāya nannu yemī nannavāru leru
siṁta saṁsārabumāyam̐ jikkiṁchane kāni
(||iṁta||)
yĕṁdaru brahmalo nannu yiḍu vuṭṭiṁchinavāru
yĕṁdaru yamulo hariyiṁchinavāru
yiṁdugu naṁdugegāni yila nem̐ jesina pāba-
maṁdi vahiṁchuga kāsinaṭṭivāru leru
(||iṁta||)
tallidaṁḍrulĕṁdaro tanuvu vĕṁchinavāru
kŏllagā sadulĕṁdaro kūḍinavāru
sillara panige kāni seram̐bilisi vaiguṁṭha-
mullasāna nichchevāru vŏgarū leru
(||iṁta||)
kālamunu vīḍim̐boyĕ karmamunum̐ dĕgadāya
mūlanuṁḍi yĕvvarigi mŏravĕṭṭenu
aliṁchi śhrīveṁkaḍeśha aṁtarātmavai nannu-
nelidivi yiṁtabani kĕvvarunu leru