ఇంతట విచ్చేయవయ్యా యింతి విలిచీనిదివో
(॥పల్లవి॥)
ఇంతట విచ్చేయవయ్యా యింతి విలిచీనిదివో
ఎంతలే దిదెంచుకొంటే నిద్దరునూ నొక్కటే
(॥ఇంతట॥)
జవ్వన గర్వముతోడి సతులు దమకోపాన
రవ్వలుగానాడుదురు రమణులను
నవ్వులు సేసుకొనక నాతులతో జగడించి
పువ్వుమొన వాఁడిసేసే పురుషుడూఁ గలఁడా
(॥ఇంతట॥)
సరసమాడేటి వేళ సతులట్టే చనవున
సిరులతో వెగ్గళించి చేయి ముంతురు
సరుస గురుతు మా యించకీకెను రట్టు సేసి
బిరుగాలి ముడిగట్టే ప్రియుఁడూఁ గలఁడా
(॥ఇంతట॥)
రానీ పోనీ తమకాన రామలు తమచూపుల
సానలఁ బట్టుచుఁ బగ చాటుదురు
దీనికే శ్రీ వేంకటేశ తెఱవఁ గూడితివిట్టె
మైనము సూలము సేసే మగవాఁడూఁ గలఁడా
(||pallavi||)
iṁtaḍa vichcheyavayyā yiṁti vilisīnidivo
ĕṁtale didĕṁchugŏṁṭe niddarunū nŏkkaḍe
(||iṁtaḍa||)
javvana garvamudoḍi sadulu damagobāna
ravvalugānāḍuduru ramaṇulanu
navvulu sesugŏnaga nādulado jagaḍiṁchi
puvvumŏna vām̐ḍisese puruṣhuḍūm̐ galam̐ḍā
(||iṁtaḍa||)
sarasamāḍeḍi veḽa sadulaṭṭe sanavuna
sirulado vĕggaḽiṁchi seyi muṁturu
sarusa gurudu mā yiṁchagīgĕnu raṭṭu sesi
birugāli muḍigaṭṭe priyum̐ḍūm̐ galam̐ḍā
(||iṁtaḍa||)
rānī ponī tamagāna rāmalu tamasūbula
sānalam̐ baṭṭusum̐ baga sāḍuduru
dīnige śhrī veṁkaḍeśha tĕṟavam̐ gūḍidiviṭṭĕ
mainamu sūlamu sese magavām̐ḍūm̐ galam̐ḍā