(॥పల్లవి॥)
ఇహపరములకును యిది సుఖము
సహజావస్థే జరగేటి సుఖము
(॥ఇహ॥)
శ్రీరమణుఁడే చింతాయకుఁడని
వూరక వుండుట వొక సుఖము
కోరకుండఁగా గూడిన యర్థము
ఆరయఁ గైకొను టది సుఖము
(॥ఇహ॥)
వసముగాని పని వడిఁ దలకెత్తుక
అసురుసురుగాని దది సుఖము
యెసరెత్తుక లేళ్లేవని తోలక
పసఁ దనవిధిఁ గల పాటే సుఖము
(॥ఇహ॥)
పెక్కు చంచలము పెనచుక తిరుగక
వొక్క సుఖంబౌ టురుసుఖము
యెక్కువ శ్రీవేంకటేశ్వరు శరణని
నిక్కితిమిదె మా నిజమే సుఖము
(||pallavi||)
ihabaramulagunu yidi sukhamu
sahajāvasthe jarageḍi sukhamu
(||iha||)
śhrīramaṇum̐ḍe siṁtāyagum̐ḍani
vūraga vuṁḍuḍa vŏga sukhamu
koraguṁḍam̐gā gūḍina yardhamu
ārayam̐ gaigŏnu ṭadi sukhamu
(||iha||)
vasamugāni pani vaḍim̐ dalagĕttuga
asurusurugāni dadi sukhamu
yĕsarĕttuga leḽlevani tolaga
pasam̐ danavidhim̐ gala pāḍe sukhamu
(||iha||)
pĕkku saṁchalamu pĕnasuga tirugaga
vŏkka sukhaṁbau ṭurusukhamu
yĕkkuva śhrīveṁkaḍeśhvaru śharaṇani
nikkidimidĕ mā nijame sukhamu