ఇటమీఁద నాకు బుద్ధియేదే చెలియ నీవు
(॥పల్లవి॥)
ఇటమీఁద నాకు బుద్ధియేదే చెలియ నీవు
తటుకన నెఱిఁగించు తడవు సేయకువే
(॥ఇట॥)
కంటివటె వానిని కాంతరో నేనన్న ట్టె
అంటివా యించుకించుక ఆయాలు సోఁక
వొంటినున్నాఁడో వేరేవొకరు వద్దనున్నారో
యింటికి నేనే వత్తునో యేమనెనే వాఁడు
(॥ఇట॥)
తెచ్చితివా వానిని తివిరి నే నిమ్మన్నవి
యిచ్చితివా ముందుముందే యియ్యకొనెనా
వెచ్చపెట్టఁడు గదా వేడుకనెవ్వరికైనా
అచ్చలాన నేనాసుద్ది యడుగుదునా
(॥ఇట॥)
నగితివా వానిని నా మనసులోనున్నట్టే
అగడుగా నా సంగడి నట్టే నిలిపి
పగటు శ్రీ వేంకటపతి నన్నునిదె కూడి
తగులాయ నన్నియును తారుకాణలాయెనే
(||pallavi||)
iḍamīm̐da nāgu buddhiyede sĕliya nīvu
taḍugana nĕṟim̐giṁchu taḍavu seyaguve
(||iḍa||)
kaṁṭivaḍĕ vānini kāṁtaro nenanna ṭṭĕ
aṁṭivā yiṁchugiṁchuga āyālu som̐ka
vŏṁṭinunnām̐ḍo verevŏgaru vaddanunnāro
yiṁṭigi nene vattuno yemanĕne vām̐ḍu
(||iḍa||)
tĕchchidivā vānini tiviri ne nimmannavi
yichchidivā muṁdumuṁde yiyyagŏnĕnā
vĕchchabĕṭṭam̐ḍu gadā veḍuganĕvvarigainā
achchalāna nenāsuddi yaḍugudunā
(||iḍa||)
nagidivā vānini nā manasulonunnaṭṭe
agaḍugā nā saṁgaḍi naṭṭe nilibi
pagaḍu śhrī veṁkaḍabadi nannunidĕ kūḍi
tagulāya nanniyunu tārugāṇalāyĕne