హత్తి రాజసపువాఁడవయినాఁ గాని
(॥పల్లవి॥)
హత్తి రాజసపువాఁడవయినాఁ గాని
చిత్తము వచ్చినయట్టు సేతువు గాని
(॥హత్తి॥)
చనవు గలిగేనంటా సారె సారె మాటలాడె
విని విని నీవేమి వేరకుమీ
మనసునఁ గలదెల్లా మరిదాఁచనే నీకు
మునుకొన్న సతులకు ముచ్చట స్వభావము
(॥హత్తి॥)
నిండిన మందెమేళాన నీతో సరసమాడేను
అండనే అందుకు లోనై అలయకుమీ
వుండిన దున్నట్టేకాని వూరకే కల్పించనోప
నిండు గరితెలాడితే నిజమునిష్టూరము
(॥హత్తి॥)
కాతరాన నిన్ను నిట్టే కాఁగిలించుక కూడితి
నాతమకములుచూచి నవ్వేవు సుమ్మీ
ఘాతల శ్రీవెంకటేశ కైకొంటివి నిన్ను దూర
రాతిరిఁబగలునుండి రతులఁ జొక్కితివి
(||pallavi||)
hatti rājasabuvām̐ḍavayinām̐ gāni
sittamu vachchinayaṭṭu seduvu gāni
(||hatti||)
sanavu galigenaṁṭā sārĕ sārĕ māḍalāḍĕ
vini vini nīvemi veragumī
manasunam̐ galadĕllā maridām̐sane nīgu
munugŏnna sadulagu muchchaḍa svabhāvamu
(||hatti||)
niṁḍina maṁdĕmeḽāna nīdo sarasamāḍenu
aṁḍane aṁdugu lonai alayagumī
vuṁḍina dunnaṭṭegāni vūrage kalbiṁchanoba
niṁḍu garidĕlāḍide nijamuniṣhṭūramu
(||hatti||)
kādarāna ninnu niṭṭe kām̐giliṁchuga kūḍidi
nādamagamulusūsi navvevu summī
ghādala śhrīvĕṁkaḍeśha kaigŏṁṭivi ninnu dūra
rādirim̐bagalunuṁḍi radulam̐ jŏkkidivi