గరిమల నెరఁగరుఁ గాక మానవులు
(॥పల్లవి॥)
గరిమల నెరఁగరుఁ గాక మానవులు
సిరులఁ దియ్యని నోరఁ జేఁదు మేసేదా
(॥గరి॥)
హరినారాయణ యనియెడి నోరను
ధర నితరుల పేళ్లు దడవుటెట్టు
సరవితో వేదములు చదివేటి నోరను
పరులమీఁది పదాలు పాడేదా
(॥గరి॥)
మునుప శ్రీపతికి మ్రొక్కిన చేతుల
అనరుహులకు దండమనుట యెట్టు
మునుకొని పూవులు ముడిచిన సిరసున
కనలి కట్టెలు మోచి కాకయ్యేదా
(॥గరి॥)
బలిమి శ్రీవేంకటపతిఁ గొలిచినవారు
తెలియ కల్పులఁ గొల్పి తిరుగుటెట్లు
జలధి దాఁటేవాఁడు సరి నోడ వుండఁగ
వలవని జోలితో వదరు వట్టేదా
(||pallavi||)
garimala nĕram̐garum̐ gāga mānavulu
sirulam̐ diyyani noram̐ jem̐du mesedā
(||gari||)
harinārāyaṇa yaniyĕḍi noranu
dhara nidarula peḽlu daḍavuḍĕṭṭu
saravido vedamulu sadiveḍi noranu
parulamīm̐di padālu pāḍedā
(||gari||)
munuba śhrībadigi mrŏkkina sedula
anaruhulagu daṁḍamanuḍa yĕṭṭu
munugŏni pūvulu muḍisina sirasuna
kanali kaṭṭĕlu mosi kāgayyedā
(||gari||)
balimi śhrīveṁkaḍabadim̐ gŏlisinavāru
tĕliya kalbulam̐ gŏlbi tiruguḍĕṭlu
jaladhi dām̐ṭevām̐ḍu sari noḍa vuṁḍam̐ga
valavani jolido vadaru vaṭṭedā