ఎవ్వరివాఁడాఁ గాను యిదె పిరివీకులై
(॥పల్లవి॥)
ఎవ్వరివాఁడాఁ గాను యిదె పిరివీకులై
నవ్వుచు నీ శరణంటి నన్నుఁ గావవయ్యా
(॥ఎవ్వ॥)
తగఁ బంచేంద్రియములు తమవాఁడననేరు
వగఁ దల్లిదండ్రి తమవాఁడననేరు
చిగురుఁగర్మాలు తమసీమవాఁడననేరు
తెగదీ తగవు నీవే తిద్దవయ్యా
(॥ఎవ్వ॥)
కొందరు నరకమందు కొంతవళకు వేసేరు
కొందరు స్వర్గమువారు కొంతవళకు వేసేరు
యిందుకు నందుకుఁ బోనీ రిహలోకమందువారు
దిందుపడని వళకు తీరుచవయ్యా
(॥ఎవ్వ॥)
కాంతలు తమవాఁడంటాఁ గనుచూపులఁ గట్టేరు
చెంతలఁ గాంచనములు చేయివట్టుకొనె నన్ను
ఇంతటా శ్రీవేంకటేశ యెదలోనున్నాఁడవు
వంతుకీ తగవు నీవే వహించుకోవయ్యా
(||pallavi||)
ĕvvarivām̐ḍām̐ gānu yidĕ pirivīgulai
navvusu nī śharaṇaṁṭi nannum̐ gāvavayyā
(||ĕvva||)
tagam̐ baṁcheṁdriyamulu tamavām̐ḍananeru
vagam̐ dallidaṁḍri tamavām̐ḍananeru
sigurum̐garmālu tamasīmavām̐ḍananeru
tĕgadī tagavu nīve tiddavayyā
(||ĕvva||)
kŏṁdaru naragamaṁdu kŏṁtavaḽagu veseru
kŏṁdaru svargamuvāru kŏṁtavaḽagu veseru
yiṁdugu naṁdugum̐ bonī rihalogamaṁduvāru
diṁdubaḍani vaḽagu tīrusavayyā
(||ĕvva||)
kāṁtalu tamavām̐ḍaṁṭām̐ ganusūbulam̐ gaṭṭeru
sĕṁtalam̐ gāṁchanamulu seyivaṭṭugŏnĕ nannu
iṁtaḍā śhrīveṁkaḍeśha yĕdalonunnām̐ḍavu
vaṁtugī tagavu nīve vahiṁchugovayyā