ఎవ్వరికిఁ దమసొమ్ములెంత తీపులో
(॥పల్లవి॥)
ఎవ్వరికిఁ దమసొమ్ములెంత తీపులో
నివ్వటిల్ల మీవంక నెరసె నీ సుద్దులు
(॥ఎవ్వ॥)
ఈకడ నింత కంఠపు టెలుఁగుఁ గోవిలలకు
మేకొని చిగురాకులు మేపినయట్లు
ఆకుమడిచి మడిచి అంది నీవియ్యఁగాను
దాకొని చిగురుటడిదము దాఁచె మరుఁడు
(॥ఎవ్వ॥)
నెలకొని యీ వనిత పలుకుఁ జిలుకలకు
యెలమి బింబ ఫలములిచ్చిన యట్లు
పలుమారు నీమోవిపండు చవిచూపుఁగాను
కలపండ్లు గోటరానఁ గప్పెను వసంతుఁడు
(॥ఎవ్వ॥)
కందువతో నీమగువకనుఁజకోరములకు
అంది వెన్నెల విందులానించినట్లు
చెంది శ్రీ వెంకటేశుఁడ చిరునవ్వు నవ్వఁగాను
యెందువెంటఁదిప్పికళ లిదివోచందురుఁడు
(||pallavi||)
ĕvvarigim̐ damasŏmmulĕṁta tībulo
nivvaḍilla mīvaṁka nĕrasĕ nī suddulu
(||ĕvva||)
īgaḍa niṁta kaṁṭhabu ṭĕlum̐gum̐ govilalagu
megŏni sigurāgulu mebinayaṭlu
āgumaḍisi maḍisi aṁdi nīviyyam̐gānu
dāgŏni siguruḍaḍidamu dām̐sĕ marum̐ḍu
(||ĕvva||)
nĕlagŏni yī vanida palugum̐ jilugalagu
yĕlami biṁba phalamulichchina yaṭlu
palumāru nīmovibaṁḍu savisūbum̐gānu
kalabaṁḍlu goḍarānam̐ gappĕnu vasaṁtum̐ḍu
(||ĕvva||)
kaṁduvado nīmaguvaganum̐jagoramulagu
aṁdi vĕnnĕla viṁdulāniṁchinaṭlu
sĕṁdi śhrī vĕṁkaḍeśhum̐ḍa sirunavvu navvam̐gānu
yĕṁduvĕṁṭam̐dippigaḽa lidivosaṁdurum̐ḍu