ఎవ్వరితోనైనాఁ జేయుమీ మాయలు
(॥పల్లవి॥)
ఎవ్వరితోనైనాఁ జేయుమీ మాయలు
రవ్వలఁ బెట్టఁగ నేము రాఁపువారమా
(॥ఎవ్వ॥)
తక్కక నీవు మాపై తలఁపు గలితేఁ జాలు
అక్కడ యిక్కడె కాదా అందు కేమీ
చొక్కులఁ బెట్టుచు మాతో చుట్టరికము నెరప
వెక్కసాన నేఁడు నీకు వింతవారమా
(॥ఎవ్వ॥)
పొద్దుపొద్దు మా ముంగిటఁ బొలసి వుండితేఁ జాలు
యిద్దర మొక్కటె కాదా యిందు కేమీ
కొద్దిమీర నీవు మమ్ముఁ గొంగువట్టి తీసేవు
గద్దించి నీతోఁ బెనఁగ కడవారమా
(॥ఎవ్వ॥)
సమరతిఁ గూడితివి సారెకుఁ బొగడవద్దు
తమక మొక్కటె కాదా దాని కేమీ
అమరె శ్రీవెంకటేశ అన్నియుఁ గడపలోన
జమళిబాస లియ్య మెచ్చనివారమా
(||pallavi||)
ĕvvaridonainām̐ jeyumī māyalu
ravvalam̐ bĕṭṭam̐ga nemu rām̐puvāramā
(||ĕvva||)
takkaga nīvu mābai talam̐pu galidem̐ jālu
akkaḍa yikkaḍĕ kādā aṁdu kemī
sŏkkulam̐ bĕṭṭusu mādo suṭṭarigamu nĕraba
vĕkkasāna nem̐ḍu nīgu viṁtavāramā
(||ĕvva||)
pŏddubŏddu mā muṁgiḍam̐ bŏlasi vuṁḍidem̐ jālu
yiddara mŏkkaḍĕ kādā yiṁdu kemī
kŏddimīra nīvu mammum̐ gŏṁguvaṭṭi tīsevu
gaddiṁchi nīdom̐ bĕnam̐ga kaḍavāramā
(||ĕvva||)
samaradim̐ gūḍidivi sārĕgum̐ bŏgaḍavaddu
tamaga mŏkkaḍĕ kādā dāni kemī
amarĕ śhrīvĕṁkaḍeśha anniyum̐ gaḍabalona
jamaḽibāsa liyya mĕchchanivāramā