ఎవ్వారు లేరూ హితవు చెప్పఁగ వట్టి
(॥పల్లవి॥)
ఎవ్వారు లేరూ హితవు చెప్పఁగ వట్టి-
నొవ్వులఁ బడి నేము నొగిలేమయ్యా
(॥ఎవ్వారు॥)
అడవిఁ బడినవాఁడు వెడలఁ జోటులేక
తొడరి కంపలకిందు దూరినట్లు
నడుమ దురితకాననములతరిఁ బడి
వెడలలేక నేము విసిగేమయ్యా
(॥ఎవ్వారు॥)
తెవులువడినవాఁడు తినఁబోయి మధురము
చవిగాక పులుసులు చవిగోరినట్లు
భవరోగములఁ బడి పరమామృతము నోరఁ
జవిగాక భవముల చవులాయనయ్యా
(॥ఎవ్వారు॥)
తనవారి విడిచి యితరమైనవారి-
వెనకఁ దిరిగి తా వెఱ్ఱైనట్లు
అనయము తిరువేంకటాధీశుఁ గొలువక
మనసులోని వాని మఱచేమయ్యా
(||pallavi||)
ĕvvāru lerū hidavu sĕppam̐ga vaṭṭi-
nŏvvulam̐ baḍi nemu nŏgilemayyā
(||ĕvvāru||)
aḍavim̐ baḍinavām̐ḍu vĕḍalam̐ joḍulega
tŏḍari kaṁpalagiṁdu dūrinaṭlu
naḍuma duridagānanamuladarim̐ baḍi
vĕḍalalega nemu visigemayyā
(||ĕvvāru||)
tĕvuluvaḍinavām̐ḍu tinam̐boyi madhuramu
savigāga pulusulu savigorinaṭlu
bhavarogamulam̐ baḍi paramāmṛtamu noram̐
javigāga bhavamula savulāyanayyā
(||ĕvvāru||)
tanavāri viḍisi yidaramainavāri-
vĕnagam̐ dirigi tā vĕṭrainaṭlu
anayamu tiruveṁkaḍādhīśhum̐ gŏluvaga
manasuloni vāni maṟasemayyā