ఎట్టున్నదో నీ చిత్తము యెరఁగ విన్నవించేను
(॥పల్లవి॥)
ఎట్టున్నదో నీ చిత్తము యెరఁగ విన్నవించేను
గుట్టున నేనుండితేను కోపముగాదు సుమ్మీ
(॥ఎట్టు॥)
యెగ్గులేక పతితోడ నెటువంటి వేళనైనా
సిగ్గె మూలధనము చెలులకును
వొగ్గి నీవు సారె సారె నొడివట్టి తియ్యఁగాను
దగ్గర రానైతి నిది తప్పుగాదుసుమ్మీ
(॥ఎట్టు॥)
యివ్వల మగవారితోనె మాటలాడినాను
నవ్వె మూలధనము నాతులకును
మవ్వపు సరసమున మానము సోఁకనాడఁగా
రవ్వగాఁ గేరితి నిది రాఁపుగాదుసుమ్మీ
(॥ఎట్టు॥)
సారెఁ గొప్పంటిన ప్రాణసఖునితోఁ జెనకఁగ
వోరుపె మూలధనము వువిదలకు
కోరిక శ్రీవెంకటేశ కూడి నన్ను మెచ్చఁగాను
ధీరతనుండితి నంతదిట్టఁగాను సుమ్మీ
(||pallavi||)
ĕṭṭunnado nī sittamu yĕram̐ga vinnaviṁchenu
guṭṭuna nenuṁḍidenu kobamugādu summī
(||ĕṭṭu||)
yĕggulega padidoḍa nĕḍuvaṁṭi veḽanainā
siggĕ mūladhanamu sĕlulagunu
vŏggi nīvu sārĕ sārĕ nŏḍivaṭṭi tiyyam̐gānu
daggara rānaidi nidi tappugādusummī
(||ĕṭṭu||)
yivvala magavāridonĕ māḍalāḍinānu
navvĕ mūladhanamu nādulagunu
mavvabu sarasamuna mānamu som̐kanāḍam̐gā
ravvagām̐ geridi nidi rām̐pugādusummī
(||ĕṭṭu||)
sārĕm̐ gŏppaṁṭina prāṇasakhunidom̐ jĕnagam̐ga
vorubĕ mūladhanamu vuvidalagu
koriga śhrīvĕṁkaḍeśha kūḍi nannu mĕchcham̐gānu
dhīradanuṁḍidi naṁtadiṭṭam̐gānu summī