ఎరవుగా నీవు నన్ను ఇందరివలెఁ జూచేవు
(॥పల్లవి॥)
ఎరవుగా నీవు నన్ను ఇందరివలెఁ జూచేవు
దొరతనమే కాక దొమ్మిసేసేనా
(॥ఎరవు॥)
వలపు నీపైఁ జల్లి వానికిఁ బెనగేఁ గాక
చెలులతో జగడాలు సేసేదాననా
పలుకుల బువ్వాలబంతికి వచ్చేఁ గాక
అలుకలు మీద మాటలాడేదాననా
(॥ఎరవు॥)
యింగితమెరిఁగి నిన్ను నింటికిఁ బిలిచేఁ గాక
కొంగువట్టి తీసి యింత కొచ్చేదాననా
పొంగుచు నీవద్దనుండి బుద్ది చెప్పేదానఁ గాక
సంగతి దెలియకింత సాదించేదాననా
(॥ఎరవు॥)
కప్పురము నోరికిచ్చి కారాలు రేఁచితిఁ గాక
చిప్పిల నీమోవి గంటిసేసేదాననా
ముప్పిరి శ్రీవెంకటేశ ముంచి నన్నుఁ గూడితివి
అప్పసపుదానఁగాక అటువంటిదాననా
(||pallavi||)
ĕravugā nīvu nannu iṁdarivalĕm̐ jūsevu
dŏradaname kāga dŏmmisesenā
(||ĕravu||)
valabu nībaim̐ jalli vānigim̐ bĕnagem̐ gāga
sĕlulado jagaḍālu sesedānanā
palugula buvvālabaṁtigi vachchem̐ gāga
alugalu mīda māḍalāḍedānanā
(||ĕravu||)
yiṁgidamĕrim̐gi ninnu niṁṭigim̐ bilisem̐ gāga
kŏṁguvaṭṭi tīsi yiṁta kŏchchedānanā
pŏṁgusu nīvaddanuṁḍi buddi sĕppedānam̐ gāga
saṁgadi dĕliyagiṁta sādiṁchedānanā
(||ĕravu||)
kappuramu norigichchi kārālu rem̐sidim̐ gāga
sippila nīmovi gaṁṭisesedānanā
muppiri śhrīvĕṁkaḍeśha muṁchi nannum̐ gūḍidivi
appasabudānam̐gāga aḍuvaṁṭidānanā