ఎఱఁగనా నీగుణాలు యింతక తొల్లి
(॥పల్లవి॥)
ఎఱఁగనా నీగుణాలు యింతక తొల్లి
విఱుగని నామనసే వెఱ్ఱిఁజేసెఁ గాక (గాని?)
(॥ఎఱఁగ॥)
సేసపాల పెండ్లివారు సేనలుండఁగాను
ఆసపడి నాతో నవ్వేవంతే కాదా
యీ సుద్దులకెకా నే నీయింటికి రాను వెఱతు
దోసకారి చెలికత్తె తోడితెచ్చెఁ గాని
(॥ఎఱుఁగ॥)
తఱితో వరుసవారు దగ్గరి కాచుకుండఁగా
నఱిముఱిఁ జేయివట్టేవంతె కాదా
యెఱిఁగుండి మానక నేనిట్టె మాటాడఁదగునా
పఱచుగూఁటి చిలుక పలికించెఁ గాని
(॥ఎఱుఁగ॥)
కప్పురపుఁబళ్ళవారు కాచుకిట్టే వుండఁగాను
అప్పుడే నన్నుఁ గూడితివంతె కాదా
నెప్పున శ్రీ వేంకటేశ నేనూ నీవూ నొక్కటే
యిప్పుడే వీరిడి మరుఁడింత సేసెఁ గాని
(||pallavi||)
ĕṟam̐ganā nīguṇālu yiṁtaga tŏlli
viṟugani nāmanase vĕṭrim̐jesĕm̐ gāga (gāni?)
(||ĕṟam̐ga||)
sesabāla pĕṁḍlivāru senaluṁḍam̐gānu
āsabaḍi nādo navvevaṁte kādā
yī suddulagĕgā ne nīyiṁṭigi rānu vĕṟadu
dosagāri sĕligattĕ toḍidĕchchĕm̐ gāni
(||ĕṟum̐ga||)
taṟido varusavāru daggari kāsuguṁḍam̐gā
naṟimuṟim̐ jeyivaṭṭevaṁtĕ kādā
yĕṟim̐guṁḍi mānaga neniṭṭĕ māḍāḍam̐dagunā
paṟasugūm̐ṭi siluga paligiṁchĕm̐ gāni
(||ĕṟum̐ga||)
kappurabum̐baḽḽavāru kāsugiṭṭe vuṁḍam̐gānu
appuḍe nannum̐ gūḍidivaṁtĕ kādā
nĕppuna śhrī veṁkaḍeśha nenū nīvū nŏkkaḍe
yippuḍe vīriḍi marum̐ḍiṁta sesĕm̐ gāni