ఎఱఁగమైతిమయ్య (మమ్మ?) యిన్నాళ్ళును
(॥పల్లవి॥)
ఎఱఁగమైతిమయ్య (మమ్మ?) యిన్నాళ్ళును
కఱకరిఁ బెట్టఁగోరే కాతరీఁడా తాను
(॥ఎఱఁగ॥)
పొందులిట్టే రేఁచఁగాను పొత్తులు వేడుకలాయ
సందడించఁగా వలపు చవులాయను
యిందాఁకాఁ దనమనసెవ్వరిదై వుండెనే
ముందు వెనక లెంచని మొక్కలీఁడా తాను
(॥ఎఱఁగ॥)
కాయము గిలిగించఁగా గక్కన నవ్వులు వుట్టె
చేయి చేతనంటఁగాను చెమరించెను
పాయపుమదమెవ్వతె పంచనుండెనే యిన్నాళ్ళు
చాయలు సన్నెరఁగని జడ్డువాఁడా తాను
(॥ఎఱఁగ॥)
గక్కున నేఁగూడఁగాను కళలు మోమున నిండె
నొక్కుచు మోవియ్యఁగాను నోరూరెను
యిక్కువ శ్రీవెంకటేశుఁడెంత భ్రమసి వుండెనే
యెక్కువ నాతోరమించె నిచ్చకుఁడా తాను
(||pallavi||)
ĕṟam̐gamaidimayya (mamma?) yinnāḽḽunu
kaṟagarim̐ bĕṭṭam̐gore kādarīm̐ḍā tānu
(||ĕṟam̐ga||)
pŏṁduliṭṭe rem̐sam̐gānu pŏttulu veḍugalāya
saṁdaḍiṁcham̐gā valabu savulāyanu
yiṁdām̐kām̐ danamanasĕvvaridai vuṁḍĕne
muṁdu vĕnaga lĕṁchani mŏkkalīm̐ḍā tānu
(||ĕṟam̐ga||)
kāyamu giligiṁcham̐gā gakkana navvulu vuṭṭĕ
seyi sedanaṁṭam̐gānu sĕmariṁchĕnu
pāyabumadamĕvvadĕ paṁchanuṁḍĕne yinnāḽḽu
sāyalu sannĕram̐gani jaḍḍuvām̐ḍā tānu
(||ĕṟam̐ga||)
gakkuna nem̐gūḍam̐gānu kaḽalu momuna niṁḍĕ
nŏkkusu moviyyam̐gānu norūrĕnu
yikkuva śhrīvĕṁkaḍeśhum̐ḍĕṁta bhramasi vuṁḍĕne
yĕkkuva nādoramiṁchĕ nichchagum̐ḍā tānu