ఎప్పుడు తనదాననే యెగ్గువట్టేనా
(॥పల్లవి॥)
ఎప్పుడు తనదాననే యెగ్గువట్టేనా
చొప్పుగ నావంక దయఁ జూచితేనే చాలదా
(॥ఎప్పు॥)
తానేల వేఁడుకొనీనే తడిసీఁ జెమటచేయి
అని విరహన గిజ్జిడైవుందానను
మానక సరిసేసుక మాఁటలేలాడీ నాతో
వీనులకు వెట్టదోఁచు విభుఁడు తాఁదాను
(॥ఎప్పు॥)
దగ్గరేల కూచుండీనే తనమేను కసుగందీ
వెగ్గళపు కాఁకలచే వేఁడై వుందాన
బగ్గన నాకేల తాను పచ్చడము గప్పితేనె
వొగ్గి జీడివంటివలపు వొమ్మునో వొమ్మదో
(॥ఎప్పు॥)
అంతేల కాఁగిలించీనే ఆయములు తన్ను సోఁకీ
కంతునియమ్ములు మేనెల్లా కాఁడివుందాన
ఇంతలో శ్రీ వెంకటేశుఁడెనసీఁ దమకమేలే
వింత మోవి తేనె లెల్ల విందులాయ తనకు
(||pallavi||)
ĕppuḍu tanadānane yĕgguvaṭṭenā
sŏppuga nāvaṁka dayam̐ jūsidene sāladā
(||ĕppu||)
tānela vem̐ḍugŏnīne taḍisīm̐ jĕmaḍaseyi
ani virahana gijjiḍaivuṁdānanu
mānaga sarisesuga mām̐ṭalelāḍī nādo
vīnulagu vĕṭṭadom̐su vibhum̐ḍu tām̐dānu
(||ĕppu||)
daggarela kūsuṁḍīne tanamenu kasugaṁdī
vĕggaḽabu kām̐kalase vem̐ḍai vuṁdāna
baggana nāgela tānu pachchaḍamu gappidenĕ
vŏggi jīḍivaṁṭivalabu vŏmmuno vŏmmado
(||ĕppu||)
aṁtela kām̐giliṁchīne āyamulu tannu som̐kī
kaṁtuniyammulu menĕllā kām̐ḍivuṁdāna
iṁtalo śhrī vĕṁkaḍeśhum̐ḍĕnasīm̐ damagamele
viṁta movi tenĕ lĕlla viṁdulāya tanagu