ఎన్నిటికిఁక దయ యేడనున్నది
(॥పల్లవి॥)
ఎన్నిటికిఁక దయ యేడనున్నది
వన్నె చిత్తరువు వ్రాసి వనితఁ జేసితివా
(॥ఎన్ని॥)
చిత్తమెల్ల నీరాయ సిగ్గులెల్ల నెగ్గులాయ
వత్తివలె విరహాన వాడె దేహము
యిత్తల నీవెట్టఁ బొంది యెన్నఁడిఁక వడదేరు
కొత్తగా కరుగుగట్టి కోమలిఁ జేసితివా
(॥ఎన్ని॥)
చెమ్మగించె తనువల్లి చెక్కులు చేతికివచ్చె
చిమ్మిరేఁగి పులకలచెట్లు మొలచె
తమ్మివలెఁ జెంగలించె తరి యెన్నఁడిఁక తోలు
బొమ్మకు ప్రాణమువోసి పొలఁతిఁ జేసితివా
(॥ఎన్ని॥)
వీడెపు మోవి వెలసె వెగటులెల్లాఁ బాసె
వేడుక రతులచేత విఱ్ఱవీఁగెను
యీడనే శ్రీవేంకటేశ యింతినిట్టే కూడితివి
నీడకు చైతన్యమిచ్చి నెలఁతఁ జేసితివా
(||pallavi||)
ĕnniḍigim̐ka daya yeḍanunnadi
vannĕ sittaruvu vrāsi vanidam̐ jesidivā
(||ĕnni||)
sittamĕlla nīrāya siggulĕlla nĕggulāya
vattivalĕ virahāna vāḍĕ dehamu
yittala nīvĕṭṭam̐ bŏṁdi yĕnnam̐ḍim̐ka vaḍaderu
kŏttagā karugugaṭṭi komalim̐ jesidivā
(||ĕnni||)
sĕmmagiṁchĕ tanuvalli sĕkkulu sedigivachchĕ
simmirem̐gi pulagalasĕṭlu mŏlasĕ
tammivalĕm̐ jĕṁgaliṁchĕ tari yĕnnam̐ḍim̐ka tolu
bŏmmagu prāṇamuvosi pŏlam̐tim̐ jesidivā
(||ĕnni||)
vīḍĕbu movi vĕlasĕ vĕgaḍulĕllām̐ bāsĕ
veḍuga radulaseda viṭravīm̐gĕnu
yīḍane śhrīveṁkaḍeśha yiṁtiniṭṭe kūḍidivi
nīḍagu saidanyamichchi nĕlam̐tam̐ jesidivā