ఎన్నఁడొకో సుజ్ఞానము యీ యాత్మకు
(॥పల్లవి॥)
ఎన్నఁడొకో సుజ్ఞానము యీ యాత్మకు
కన్ను లెదిటివి చూచి కాలము నిట్టాయను
(॥ఎన్న॥)
హేయములో సుఖము యెంగిలిలో సుఖము
కాయము నమ్మికదా కష్టపడెను
పాయములో చవులు పాపములో చవులు
మాయలు నమ్మికదా మనసూనిట్టాయను
(॥ఎన్న॥)
కల్లలోని బదుకు కాసు వీసపు బదుకు
కల్లరి ప్రాణాలు నమ్మి కట్టుపడెను
యెల్లి నేఁటి తలఁపు యింద్రియాల తలఁపు
కొల్ల సంసారముఁగూడి గుణమునిట్టాయను
(॥ఎన్న॥)
అంగడిఁబెట్టే సిరులు యలయింపులో సిరులు
దొంగజీవుఁడు యిట్లానే తొట్రుపడెను
అంగపు శ్రీవేంకటేశుఁడంతలో మన్నించఁగాను
ముంగిలెల్లా మోక్షమాయ ముచ్చటే యిట్టాయెను
(||pallavi||)
ĕnnam̐ḍŏgo sujñānamu yī yātmagu
kannu lĕdiḍivi sūsi kālamu niṭṭāyanu
(||ĕnna||)
heyamulo sukhamu yĕṁgililo sukhamu
kāyamu nammigadā kaṣhṭabaḍĕnu
pāyamulo savulu pābamulo savulu
māyalu nammigadā manasūniṭṭāyanu
(||ĕnna||)
kallaloni badugu kāsu vīsabu badugu
kallari prāṇālu nammi kaṭṭubaḍĕnu
yĕlli nem̐ṭi talam̐pu yiṁdriyāla talam̐pu
kŏlla saṁsāramum̐gūḍi guṇamuniṭṭāyanu
(||ĕnna||)
aṁgaḍim̐bĕṭṭe sirulu yalayiṁpulo sirulu
dŏṁgajīvum̐ḍu yiṭlāne tŏṭrubaḍĕnu
aṁgabu śhrīveṁkaḍeśhum̐ḍaṁtalo manniṁcham̐gānu
muṁgilĕllā mokṣhamāya muchchaḍe yiṭṭāyĕnu