ఏఁటి బుద్దులు చెప్పేరే యింకా నాకు
(॥పల్లవి॥)
ఏఁటి బుద్దులు చెప్పేరే యింకా నాకు
మాఁటలాడుట గాక మచ్చు చల్లేదా
(॥ఏఁటి॥)
పతిఁబాసిన నేరమి పైకొని నాకుండఁగాను
అతనినెంతేసి మాఁటలాడుమనేరే
మతిలోని నామంకే మళ్ళవేకొని కొంత
వెతదీర్చుకొంటగాక వేగిరించేదా
(॥ఏఁటి॥)
పంతమాడిన గర్వపుబలిమి నాకుండఁగాను
రంతుల నాతనినెట్టు రవ్వసేతునే
వంత నా వల్ల వచ్చిన వగపల్లాఁబెడఁబాయ
చింతదీర్చుకొంట గాక సిగ్గువడేదా
(॥ఏఁటి॥)
కాఁగిటఁ గూడినయట్టి ఘనత నాకుండఁగాను
ఆఁగుచు నాతనినెట్టు అలయింతునే
తోఁగిన చెమటలాడ తోడనే శ్రీవేంకటేశు
రేఁగి నవ్వించుటగాక రిచ్చవడేదా
(||pallavi||)
em̐ṭi buddulu sĕppere yiṁkā nāgu
mām̐ṭalāḍuḍa gāga machchu salledā
(||em̐ṭi||)
padim̐bāsina nerami paigŏni nāguṁḍam̐gānu
adaninĕṁtesi mām̐ṭalāḍumanere
madiloni nāmaṁke maḽḽavegŏni kŏṁta
vĕdadīrsugŏṁṭagāga vegiriṁchedā
(||em̐ṭi||)
paṁtamāḍina garvabubalimi nāguṁḍam̐gānu
raṁtula nādaninĕṭṭu ravvasedune
vaṁta nā valla vachchina vagaballām̐bĕḍam̐bāya
siṁtadīrsugŏṁṭa gāga sigguvaḍedā
(||em̐ṭi||)
kām̐giḍam̐ gūḍinayaṭṭi ghanada nāguṁḍam̐gānu
ām̐gusu nādaninĕṭṭu alayiṁtune
tom̐gina sĕmaḍalāḍa toḍane śhrīveṁkaḍeśhu
rem̐gi navviṁchuḍagāga richchavaḍedā