(॥పల్లవి॥)
ఎంతయినా మీలోన యెరవున్నదా
చెంతనున్న తీగెలె కా చిగిరించేవి
(॥ఎంత॥)
జగడాలు మానరాదా సరసమాడేటి వేళ
యెగదిగనాడితే యెగ్గులున్నవా
పొగరు మాఁకుల మీఁది పువ్వుల వొగ రేకాదా
తెగడి పెరఁ బెట్టితే తెనెలయ్యేవి
(॥ఎంత॥)
పెనఁగక వుండరాదా ప్రియముతో నాపె నిన్ను
చనవున ముట్టితేనే సడివచ్చెనా
పనివడి వోరుచుక పలుమారు సాదించితే
తినఁదిన వేములేకా తీపులయ్యేవి
(॥ఎంత॥)
పిలిచి శ్రీ వేంకటేశ బిగియఁగనేల యాపె
బలిమిఁ గూడితేనే పంతమాయనా
చలువగాఁ దూరుపున చంద్రోదయమైతే
వెలయఁ జీఁకటేకాదా వెన్నెలయ్యేది
(||pallavi||)
ĕṁtayinā mīlona yĕravunnadā
sĕṁtanunna tīgĕlĕ kā sigiriṁchevi
(||ĕṁta||)
jagaḍālu mānarādā sarasamāḍeḍi veḽa
yĕgadiganāḍide yĕggulunnavā
pŏgaru mām̐kula mīm̐di puvvula vŏga regādā
tĕgaḍi pĕram̐ bĕṭṭide tĕnĕlayyevi
(||ĕṁta||)
pĕnam̐gaga vuṁḍarādā priyamudo nābĕ ninnu
sanavuna muṭṭidene saḍivachchĕnā
panivaḍi vorusuga palumāru sādiṁchide
tinam̐dina vemulegā tībulayyevi
(||ĕṁta||)
pilisi śhrī veṁkaḍeśha bigiyam̐ganela yābĕ
balimim̐ gūḍidene paṁtamāyanā
saluvagām̐ dūrubuna saṁdrodayamaide
vĕlayam̐ jīm̐kaḍegādā vĕnnĕlayyedi