ఎంతమాట కెంత సేసే వేమీ నీవు
(॥పల్లవి॥)
ఎంతమాట కెంత సేసే వేమీ నీవు
పంతాలు నెరపఁబోతే పస చూపనున్నదా
(॥ఎంత॥)
చేసుకొన్న చెలిగాన చేకొని కొసరితే
యీసులు రేఁచుకొనే వేమీ నీవు
ఆసగలవాఁడ వైతె నన్నిటి కోరుతు గాక
వేసరుకొనేవు నీకు విన్నవించ నున్నదా
(॥ఎంత॥)
వొరసి సతి నీతోడ నూరకే అటుండితేను
యెరవులు సేసుకొనే వేమీ నీవు
కరఁగ నేరిచితేను కైవసమై వుందు గాక
పొరలఁ జూచేవు యిఁక పొందు సేయ నున్నదా
(॥ఎంత॥)
తగవులకాంత నీతో తచ్చనలు నెరపితే
నెగసక్కే లంటా నవ్వే వేమీ నీవు
నిగిడి శ్రీవెంకటేశ నేఁడు నన్నుఁ గూడితివి
మొగము చూచేవు నీతో మూసి దాఁచ నున్నదా
(||pallavi||)
ĕṁtamāḍa kĕṁta sese vemī nīvu
paṁtālu nĕrabam̐bode pasa sūbanunnadā
(||ĕṁta||)
sesugŏnna sĕligāna segŏni kŏsaride
yīsulu rem̐sugŏne vemī nīvu
āsagalavām̐ḍa vaidĕ nanniḍi korudu gāga
vesarugŏnevu nīgu vinnaviṁcha nunnadā
(||ĕṁta||)
vŏrasi sadi nīdoḍa nūrage aḍuṁḍidenu
yĕravulu sesugŏne vemī nīvu
karam̐ga nerisidenu kaivasamai vuṁdu gāga
pŏralam̐ jūsevu yim̐ka pŏṁdu seya nunnadā
(||ĕṁta||)
tagavulagāṁta nīdo tachchanalu nĕrabide
nĕgasakke laṁṭā navve vemī nīvu
nigiḍi śhrīvĕṁkaḍeśha nem̐ḍu nannum̐ gūḍidivi
mŏgamu sūsevu nīdo mūsi dām̐sa nunnadā