(॥పల్లవి॥)
ఎంతకెంత విచారములేమున్నవి
పొంతల నేము చేసిన పుణ్యమిదిగాక
(॥ఎంత॥)
మరిగినదాన నే మాటల దూరితిఁ గాక
దొరవు కోపములు నీతోఁ జెల్లునా
తెరమరుఁగింతె నీవు తెలియనిదేమున్నది
పొరసి నేము సేసిన పుణ్యమిదిగాక
(॥ఎంత॥)
పాయపుదాననై పదరి అంటితిఁ గాక
చాయకాఁడవు నీతో సలిగెల నా
నాయములెంచి చూచితే నాకు నీకు భేదమేది
పోయినరాత్రి సేసిన పుణ్యమిది గాక
(॥ఎంత॥)
మనసులోదాననై మర్మములు రేఁచితిఁగాక
చెనకి నీమేను పచ్చిసేయఁదగునా
ఘనుఁడ శ్రీ వెంకటేశ కలసితిమిద్దరము
పొనుఁగక నేఁజేసిన పుణ్యమిదిగాక
(||pallavi||)
ĕṁtagĕṁta visāramulemunnavi
pŏṁtala nemu sesina puṇyamidigāga
(||ĕṁta||)
mariginadāna ne māḍala dūridim̐ gāga
dŏravu kobamulu nīdom̐ jĕllunā
tĕramarum̐giṁtĕ nīvu tĕliyanidemunnadi
pŏrasi nemu sesina puṇyamidigāga
(||ĕṁta||)
pāyabudānanai padari aṁṭidim̐ gāga
sāyagām̐ḍavu nīdo saligĕla nā
nāyamulĕṁchi sūside nāgu nīgu bhedamedi
poyinarātri sesina puṇyamidi gāga
(||ĕṁta||)
manasulodānanai marmamulu rem̐sidim̐gāga
sĕnagi nīmenu pachchiseyam̐dagunā
ghanum̐ḍa śhrī vĕṁkaḍeśha kalasidimiddaramu
pŏnum̐gaga nem̐jesina puṇyamidigāga