ఎంతపని యిది యానతియ్యరాదా యీ
(॥పల్లవి॥)
ఎంతపని యిది యానతియ్యరాదా యీ-
చింతచే నీ మనసు చిముడఁబెట్టేవు
(॥ఎంత॥)
పండువెన్నెల బయటఁ బవళించి వేడుకల-
నుండి చెలి యేఁటికో వుసురంటివి
కొండుకవయసు నిడుకోరికల నిట్టూర్పు-
టెండలనె యీ చిత్తమేల వేఁచేవు
(॥ఎంత॥)
తూఁగు మంచముమీఁదఁ దురుముఁ బయ్యద జార-
నూఁగుచును నేఁటికో వుసురంటివి
కాఁగేటి కుచగిరులు కమ్మఁజెమటలఁ దొప్పఁ-
దోఁగగా తమకంబు తొలఁగ దాఁచేవే
(॥ఎంత॥)
నిద్దంపు వేడుకల నీవు వేంకటవిభుని-
వొద్దికై యేఁటికో వుసురంటివి
వొద్ద నీకెపుడాతఁడుండవలె నాతనిని
వద్దనఁగ రాదనుచు వాడఁబారేవు
(||pallavi||)
ĕṁtabani yidi yānadiyyarādā yī-
siṁtase nī manasu simuḍam̐bĕṭṭevu
(||ĕṁta||)
paṁḍuvĕnnĕla bayaḍam̐ bavaḽiṁchi veḍugala-
nuṁḍi sĕli yem̐ṭigo vusuraṁṭivi
kŏṁḍugavayasu niḍugorigala niṭṭūrbu-
ṭĕṁḍalanĕ yī sittamela vem̐sevu
(||ĕṁta||)
tūm̐gu maṁchamumīm̐dam̐ durumum̐ bayyada jāra-
nūm̐gusunu nem̐ṭigo vusuraṁṭivi
kām̐geḍi kusagirulu kammam̐jĕmaḍalam̐ dŏppam̐-
dom̐gagā tamagaṁbu tŏlam̐ga dām̐seve
(||ĕṁta||)
niddaṁpu veḍugala nīvu veṁkaḍavibhuni-
vŏddigai yem̐ṭigo vusuraṁṭivi
vŏdda nīgĕbuḍādam̐ḍuṁḍavalĕ nādanini
vaddanam̐ga rādanusu vāḍam̐bārevu