ఎంత వొద్దు లేదు నీకు నేమి సేయరాదు నన్ను
(॥పల్లవి॥)
ఎంత వొద్దు లేదు నీకు నేమి సేయరాదు నన్ను
మంతనమైనదాఁకా మన్నించరాదా
(॥ఎంత॥)
నగి నగి యలపయ్యీ నవ్వుల నీ మాటలకు
మగటిమిఁ గొంతవడి మానరా యింక
చిగురించఁ జెనకఁగ సిగ్గయ్యీఁ గడుంగడు
వెగటు మానినదాఁకా విడువరాదా
(॥ఎంత॥)
చూచి చూచి సొడగిలి సొంపుల నీ చేఁతలెల్ల
తాచి తెరమాఁటుకైనా దలఁగరాదా
వాచవిమాటలాడఁగ వాడె నిదె నా మోవి
చేచేత దగ్గరుదాఁకా సెలవియ్యరాదా
(॥ఎంత॥)
కూడి కూడి నిద్ర వచ్చీఁ గూరిమి నీ రతులను
వూడనికౌఁగిట గొంత వుండఁగరాదా
జాడతో శ్రీవేంకటేశ సరుఁస బెండ్లాడితివి
యీడుజోడాడినదా కా నియ్యకొనరాదా
(||pallavi||)
ĕṁta vŏddu ledu nīgu nemi seyarādu nannu
maṁtanamainadām̐kā manniṁcharādā
(||ĕṁta||)
nagi nagi yalabayyī navvula nī māḍalagu
magaḍimim̐ gŏṁtavaḍi mānarā yiṁka
siguriṁcham̐ jĕnagam̐ga siggayyīm̐ gaḍuṁgaḍu
vĕgaḍu māninadām̐kā viḍuvarādā
(||ĕṁta||)
sūsi sūsi sŏḍagili sŏṁpula nī sem̐talĕlla
tāsi tĕramām̐ṭugainā dalam̐garādā
vāsavimāḍalāḍam̐ga vāḍĕ nidĕ nā movi
seseda daggarudām̐kā sĕlaviyyarādā
(||ĕṁta||)
kūḍi kūḍi nidra vachchīm̐ gūrimi nī radulanu
vūḍanigaum̐giḍa gŏṁta vuṁḍam̐garādā
jāḍado śhrīveṁkaḍeśha sarum̐sa bĕṁḍlāḍidivi
yīḍujoḍāḍinadā kā niyyagŏnarādā