(॥పల్లవి॥)
ఎంత నేరఁడీ దైవమిందరికి
భ్రాంతి గడుఁ బుట్టించి పరము మరపించె
(॥ఎంత॥)
ప్రాయమనియెడి మహాబహురూపమిది యొకటి
కాయములఁ గరఁగించీఁ గళలనెక్కించి
సోయగంబగు కన్నుచూపులనియెడు మహ-
మాయములఁ బొరలించి మనసు నాటించె
(॥ఎంత॥)
చక్కఁదనమనెడి వేషంబొకటి మేనిపై
నిక్కించి యది గోర్కి నెలవుగాఁ జేసి
తక్కువలు నెక్కువలు తమకములు నొల్లములు
మక్కువలు గలిగించి మల్లువెనఁగించె
(॥ఎంత॥)
ఇట్టి మోహము వేంకటేశ్వరుఁడు దనమీఁదఁ
బెట్టించుకొనె నయినఁ బ్రేమగల ఫలము
నెట్టుకొని తానతని నిజమెఱిఁగి మేలు చే-
పట్టెనైనను జన్మపరుఁడైన ఫలము
(||pallavi||)
ĕṁta neram̐ḍī daivamiṁdarigi
bhrāṁti gaḍum̐ buṭṭiṁchi paramu marabiṁchĕ
(||ĕṁta||)
prāyamaniyĕḍi mahābahurūbamidi yŏgaḍi
kāyamulam̐ garam̐giṁchīm̐ gaḽalanĕkkiṁchi
soyagaṁbagu kannusūbulaniyĕḍu maha-
māyamulam̐ bŏraliṁchi manasu nāḍiṁchĕ
(||ĕṁta||)
sakkam̐danamanĕḍi veṣhaṁbŏgaḍi menibai
nikkiṁchi yadi gorgi nĕlavugām̐ jesi
takkuvalu nĕkkuvalu tamagamulu nŏllamulu
makkuvalu galigiṁchi malluvĕnam̐giṁchĕ
(||ĕṁta||)
iṭṭi mohamu veṁkaḍeśhvarum̐ḍu danamīm̐dam̐
bĕṭṭiṁchugŏnĕ nayinam̐ bremagala phalamu
nĕṭṭugŏni tānadani nijamĕṟim̐gi melu se-
paṭṭĕnainanu janmabarum̐ḍaina phalamu