ఎంత నన్ను వేఁడుకొనే విప్పుడు నీవు
(॥పల్లవి॥)
ఎంత నన్ను వేఁడుకొనే విప్పుడు నీవు
పంతములు మీరేటి పడతినా నేను
(॥ఎంత॥)
యే పొద్దూ సేవ సేసేటి యిచ్చకురాలనేకాక
కోపగించుకొనియేటి కొమ్మనా నేను
చేపట్టి నీ వేమనినా చిత్తములోఁదానఁగాక
నీ పలుకు మీరేటి నెలఁతనా నేను
(॥ఎంత॥)
యే దెసా నీకు లోనై యెనసేటి దానఁగాక
కాదుగూడదనేటి కాంతనా నేను
మోదముతో నిన్నుఁ జూచి మొక్కేటిదానఁగాక
సాదించి జంకించేటి సతినా నేను
(॥ఎంత॥)
మేరతో నీ కాఁగిటిలో మెలఁగేటిదానఁగాక
సారెకుఁ గొసరేయట్టి సకినా నేను
యీరీతి శ్రీవేంకటేశ యేలితివి నన్ను నేఁడు
చేరి మేలు మరచేటి చెలియనా నేను
(||pallavi||)
ĕṁta nannu vem̐ḍugŏne vippuḍu nīvu
paṁtamulu mīreḍi paḍadinā nenu
(||ĕṁta||)
ye pŏddū seva seseḍi yichchagurālanegāga
kobagiṁchugŏniyeḍi kŏmmanā nenu
sebaṭṭi nī vemaninā sittamulom̐dānam̐gāga
nī palugu mīreḍi nĕlam̐tanā nenu
(||ĕṁta||)
ye dĕsā nīgu lonai yĕnaseḍi dānam̐gāga
kādugūḍadaneḍi kāṁtanā nenu
modamudo ninnum̐ jūsi mŏkkeḍidānam̐gāga
sādiṁchi jaṁkiṁcheḍi sadinā nenu
(||ĕṁta||)
merado nī kām̐giḍilo mĕlam̐geḍidānam̐gāga
sārĕgum̐ gŏsareyaṭṭi saginā nenu
yīrīdi śhrīveṁkaḍeśha yelidivi nannu nem̐ḍu
seri melu maraseḍi sĕliyanā nenu