ఎంత మహిమో నీది యెవ్వరి కలవిగాదు
(॥పల్లవి॥)
ఎంత మహిమో నీది యెవ్వరి కలవిగాదు
చింతించితే దాసులకుఁ జేపట్టుఁ గుంచమవు
(॥ఎంత॥)
వూరకే నిన్నెవ్వరికి యుక్తుల సాధింపరాదు
సారెకుఁ దర్కవాదాల సాధింపరాదు
ఆరసి వెదకి ఉపాయముల సాధింపరాదు
భారములేనియట్టి భ క్తసాధ్యుఁడవు
(॥ఎంత॥)
మిక్కుటపు సామర్థ్యాన మెరసి తెలియరాదు
ధిక్కరించి నేర్పులఁ దెలియరాదు
వెక్కసాన భూముల వెదకి తెలియరాదు
మొక్కి నీకు శరణంటే ముందర నిలుతువు
(॥ఎంత॥)
చెలరేఁగి తపములు చేసినా నెఱఁగరాదు
యిల నెన్ని చదివినా నెఱఁగరాదు
నెలవై శ్రీవేంకటేశ నీదాసానుదాసులఁ
గొలిచితేఁ జాలు గక్కునఁ గృపసేతువు
(||pallavi||)
ĕṁta mahimo nīdi yĕvvari kalavigādu
siṁtiṁchide dāsulagum̐ jebaṭṭum̐ guṁchamavu
(||ĕṁta||)
vūrage ninnĕvvarigi yuktula sādhiṁparādu
sārĕgum̐ dargavādāla sādhiṁparādu
ārasi vĕdagi ubāyamula sādhiṁparādu
bhāramuleniyaṭṭi bha ktasādhyum̐ḍavu
(||ĕṁta||)
mikkuḍabu sāmardhyāna mĕrasi tĕliyarādu
dhikkariṁchi nerbulam̐ dĕliyarādu
vĕkkasāna bhūmula vĕdagi tĕliyarādu
mŏkki nīgu śharaṇaṁṭe muṁdara niluduvu
(||ĕṁta||)
sĕlarem̐gi tabamulu sesinā nĕṟam̐garādu
yila nĕnni sadivinā nĕṟam̐garādu
nĕlavai śhrīveṁkaḍeśha nīdāsānudāsulam̐
gŏlisidem̐ jālu gakkunam̐ gṛpaseduvu