ఏమి గలదిందు నెంత పెనగినఁ వృథా
(॥పల్లవి॥)
ఏమి గలదిందు నెంత పెనగినఁ వృథా
కాముకపు మనసునకు కడ మొదలు లేదు
(॥ఏమి॥)
వత్తిలోపలి నూనె వంటిది జీవనము
విత్తుమీదటి పొల్లు విధము దేహంబు
బత్తిసేయుట యేమి పాసిపోవుట యేమి
పొత్తుల సుఖంబులకు పొరలుటలుగాక
(॥ఏమి॥)
ఆకాశ పాకాశ మరుదైన కూటంబు
లోకరంజకము తమలోనిసమ్మతము
చాకిమణుఁగుల జాడ చంచలపు సంపదలు
చేకొనిననేమి యివి చెదిరిననునేమి
(॥ఏమి॥)
గాదెఁబోసినకొలుచుకర్మి సంసారంబు
వేదు విడువనికూడు వెడమాయబదుకు
వేదనల నెడతెగుట వేంకటేశ్వరు కృపా-
మోదంబు వడసినను మోక్షంబు గనుట
(||pallavi||)
emi galadiṁdu nĕṁta pĕnaginam̐ vṛthā
kāmugabu manasunagu kaḍa mŏdalu ledu
(||emi||)
vattilobali nūnĕ vaṁṭidi jīvanamu
vittumīdaḍi pŏllu vidhamu dehaṁbu
battiseyuḍa yemi pāsibovuḍa yemi
pŏttula sukhaṁbulagu pŏraluḍalugāga
(||emi||)
āgāśha pāgāśha marudaina kūḍaṁbu
logaraṁjagamu tamalonisammadamu
sāgimaṇum̐gula jāḍa saṁchalabu saṁpadalu
segŏninanemi yivi sĕdirinanunemi
(||emi||)
gādĕm̐bosinagŏlusugarmi saṁsāraṁbu
vedu viḍuvanigūḍu vĕḍamāyabadugu
vedanala nĕḍadĕguḍa veṁkaḍeśhvaru kṛpā-
modaṁbu vaḍasinanu mokṣhaṁbu ganuḍa