ఎందుకైనా వత్తువు నిన్నేమి సేతురా
(॥పల్లవి॥)
ఎందుకైనా వత్తువు నిన్నేమి సేతురా
యిందరిలోపల నిన్ను నేమి సేతురా
(॥ఎందు॥)
చెక్కులూ నొక్కితి నీకు చేతులెత్తి మొక్కితిని
యెక్కడా నీవోజ మాన వేమిసేతురా
తక్కరివాఁడవుతొల్లె దగ్గరి నేనంటితేను
యిక్కువలూఁ గరఁగేవు యేమి సేతురా
(॥ఎందు॥)
కొచ్చి వెంగేలు నాడితి కొంగువట్టి తీసితిని
హెచ్చిన పరాకుమాన వేమి సేతురా
మెచ్చనివాఁడవు మున్నె మీరి నేఁ జెనకితేను
యిచ్చకములాడవచ్చే వేమిసేతురా
(॥ఎందు॥)
కన్నులాను జంకించితి కాఁగిటాఁ గూడితి నిన్ను
యెన్నేసి బాసలు సేసే వేమిసేతురా
మన్నించి కూడితి నాఁడె మక్కువ శ్రీవెంకటేశ
యిన్నిటా రతులఁజొక్కే వేమిసేతురా
(||pallavi||)
ĕṁdugainā vattuvu ninnemi sedurā
yiṁdarilobala ninnu nemi sedurā
(||ĕṁdu||)
sĕkkulū nŏkkidi nīgu sedulĕtti mŏkkidini
yĕkkaḍā nīvoja māna vemisedurā
takkarivām̐ḍavudŏllĕ daggari nenaṁṭidenu
yikkuvalūm̐ garam̐gevu yemi sedurā
(||ĕṁdu||)
kŏchchi vĕṁgelu nāḍidi kŏṁguvaṭṭi tīsidini
hĕchchina parāgumāna vemi sedurā
mĕchchanivām̐ḍavu munnĕ mīri nem̐ jĕnagidenu
yichchagamulāḍavachche vemisedurā
(||ĕṁdu||)
kannulānu jaṁkiṁchidi kām̐giḍām̐ gūḍidi ninnu
yĕnnesi bāsalu sese vemisedurā
manniṁchi kūḍidi nām̐ḍĕ makkuva śhrīvĕṁkaḍeśha
yinniḍā radulam̐jŏkke vemisedurā