ఎందు కెందుకు గడించీ యిది యేమె
(॥పల్లవి॥)
ఎందు కెందుకు గడించీ యిది యేమె
మందలించినదె మారుమాఁట లవునటె
(॥ఎందు॥)
చెనకి నన్నుఁ బట్టఁగ చెయి విదిలించితేను
కొనగోరు దాఁకినదె కొస రవునటె
పెనఁగి తనపై నానపట్టఁగానె లోఁగితేను
యెనసి తనచేతఁకు యియ్యకోలటె
(॥ఎందు॥)
వువ్విళ్లూర నవ్వఁగాను వూరకె కోపము రేఁగి
పువ్వుబంతి వేసితేనె పొందవునటె
రవ్వగాఁ దా దూరఁగాను రాఁగతనానఁ దిట్టెక
అవ్వల సిగ్గువడితె అస లవునటె
(॥ఎందు॥)
వెగ్గళించి తనుఁ దానె విడెము నా కియ్యఁగాను
దగ్గరి యందుకొంటేను తగు లవునటె
కగ్గు లేక శ్రీవెంకటనాథుఁడు గూడఁగ
అగ్గలమై కూడితేను ఆ లవునటె
(||pallavi||)
ĕṁdu kĕṁdugu gaḍiṁchī yidi yemĕ
maṁdaliṁchinadĕ mārumām̐ṭa lavunaḍĕ
(||ĕṁdu||)
sĕnagi nannum̐ baṭṭam̐ga sĕyi vidiliṁchidenu
kŏnagoru dām̐kinadĕ kŏsa ravunaḍĕ
pĕnam̐gi tanabai nānabaṭṭam̐gānĕ lom̐gidenu
yĕnasi tanasedam̐ku yiyyagolaḍĕ
(||ĕṁdu||)
vuvviḽlūra navvam̐gānu vūragĕ kobamu rem̐gi
puvvubaṁti vesidenĕ pŏṁdavunaḍĕ
ravvagām̐ dā dūram̐gānu rām̐gadanānam̐ diṭṭĕga
avvala sigguvaḍidĕ asa lavunaḍĕ
(||ĕṁdu||)
vĕggaḽiṁchi tanum̐ dānĕ viḍĕmu nā kiyyam̐gānu
daggari yaṁdugŏṁṭenu tagu lavunaḍĕ
kaggu lega śhrīvĕṁkaḍanāthum̐ḍu gūḍam̐ga
aggalamai kūḍidenu ā lavunaḍĕ