ఎంచ నిన్నిటికి లోనయితిఁగా నేను
(॥పల్లవి॥)
ఎంచ నిన్నిటికి లోనయితిఁగా నేను
అంచెలఁ దలఁచుకొంటె నరుదయ్యీ నాకు
(॥ఎంచ॥)
రేసు వెన్నెల యండ కోరిచెఁగా నాతనువు
ఆసల నా ప్రాణవిభుఁ డాతనిఁ బాసి
వోసరి నిట్టూర్పుగాలి కోపెఁగా నామనసు
గాసిలి యీతని తమకపువేళను
(॥ఎంచ॥)
విరహానలము చొచ్చి వెళ్ళెఁగా నామనసు
సరుగనఁ బతితోను సారె నలిగి
పొరిఁ గన్నీటివఱదఁ బోక వచ్చెఁగా నాచూపు
గిరవై చింతల మునిఁగినవేళను
(॥ఎంచ॥)
వుమ్మల మోనానఁ బతికుండెఁగా నా నగవు
అమ్మరొ యాతఁడు మాటలాడినదాఁకా
నెమ్మిఁ బరవశములో నిలిచెఁగా నాముదము
కమ్మర శ్రీ వెంకటేశుకాఁగిట యీవేళను
(||pallavi||)
ĕṁcha ninniḍigi lonayidim̐gā nenu
aṁchĕlam̐ dalam̐sugŏṁṭĕ narudayyī nāgu
(||ĕṁcha||)
resu vĕnnĕla yaṁḍa korisĕm̐gā nādanuvu
āsala nā prāṇavibhum̐ ḍādanim̐ bāsi
vosari niṭṭūrbugāli kobĕm̐gā nāmanasu
gāsili yīdani tamagabuveḽanu
(||ĕṁcha||)
virahānalamu sŏchchi vĕḽḽĕm̐gā nāmanasu
saruganam̐ badidonu sārĕ naligi
pŏrim̐ gannīḍivaṟadam̐ boga vachchĕm̐gā nāsūbu
giravai siṁtala munim̐ginaveḽanu
(||ĕṁcha||)
vummala monānam̐ badiguṁḍĕm̐gā nā nagavu
ammarŏ yādam̐ḍu māḍalāḍinadām̐kā
nĕmmim̐ baravaśhamulo nilisĕm̐gā nāmudamu
kammara śhrī vĕṁkaḍeśhugām̐giḍa yīveḽanu