(॥పల్లవి॥)
ఏమనఁ గలదే యిందుకును
ఆమనినాఁడే అదవదలాయ
(॥ఏమ॥)
తరచగు తురుమున దాకొనె మేఘము
మెరుఁగుల కన్నుల మెరిచె నిదే
వరదల చెమటల వానలు గురిసెను
తెరవకు దప్పులు దీరకపోయ
(॥ఏమ॥)
పొలుపగు తనువునఁ బులకలు మొలచెను
నులిఁ గోరికలెన్నులు వెడలె
బలిమిఁ గుచంబులఁ బాలు గొనియెనిదె
తలిరుఁబోఁడి మతిఁ దనియకపోయ
(॥ఏమ॥)
కాంతను శ్రీ వేంకటపతి గూడఁగ
బంతిరతుల వైభవమలరె
అంతట నరగొరలన్నియుఁ దీరెను
దొంతిమదములకుఁ దుదలేదాయ
(||pallavi||)
emanam̐ galade yiṁdugunu
āmaninām̐ḍe adavadalāya
(||ema||)
tarasagu turumuna dāgŏnĕ meghamu
mĕrum̐gula kannula mĕrisĕ nide
varadala sĕmaḍala vānalu gurisĕnu
tĕravagu dappulu dīragaboya
(||ema||)
pŏlubagu tanuvunam̐ bulagalu mŏlasĕnu
nulim̐ gorigalĕnnulu vĕḍalĕ
balimim̐ gusaṁbulam̐ bālu gŏniyĕnidĕ
talirum̐bom̐ḍi madim̐ daniyagaboya
(||ema||)
kāṁtanu śhrī veṁkaḍabadi gūḍam̐ga
baṁtiradula vaibhavamalarĕ
aṁtaḍa naragŏralanniyum̐ dīrĕnu
dŏṁtimadamulagum̐ dudaledāya