(॥పల్లవి॥)
ఏమైనా నాడేవారి నేమందును
మోము చూచితే చెరువు ముయ్య మూకుడున్నదా
(॥ఏమై॥)
అడియాలముగ నీవు ఆదేవి సత్యాలే కాక
కడు మావంటి వారితోఁ గల్లలాడేవా
జడిసి తొల్లి అసురతులతో నేమో కాక
తడవితే నేటివేళ తప్పు నీయందున్నదా
(॥ఏమై॥)
చిమ్మిరేఁగ నీవిన్నిటాఁ జేసేవి పుణ్యాలే కాక
పమ్మి నీవొళ్ళ నెంచితే పాపమున్నదా
కుమ్మరించి యీసుద్దులు గొల్లెతలందేమో కాక
నెమ్మది నీపొద్దుకు నింద నీయందున్నదా
(॥ఏమై॥)
దగ్గరితే నీవల్లను దయదాక్షిణ్యాలే కాక
కగ్గిన నిష్టూర మించుకంతగలదా
వెగ్గళించి నన్నును శ్రీవేంకటేశ కూడితివి
వొగ్గి నిన్నుదూరఁబోతే వొచ్చము నీకున్నదా
(||pallavi||)
emainā nāḍevāri nemaṁdunu
momu sūside sĕruvu muyya mūguḍunnadā
(||emai||)
aḍiyālamuga nīvu ādevi satyāle kāga
kaḍu māvaṁṭi vāridom̐ gallalāḍevā
jaḍisi tŏlli asuradulado nemo kāga
taḍavide neḍiveḽa tappu nīyaṁdunnadā
(||emai||)
simmirem̐ga nīvinniḍām̐ jesevi puṇyāle kāga
pammi nīvŏḽḽa nĕṁchide pābamunnadā
kummariṁchi yīsuddulu gŏllĕdalaṁdemo kāga
nĕmmadi nībŏddugu niṁda nīyaṁdunnadā
(||emai||)
daggaride nīvallanu dayadākṣhiṇyāle kāga
kaggina niṣhṭūra miṁchugaṁtagaladā
vĕggaḽiṁchi nannunu śhrīveṁkaḍeśha kūḍidivi
vŏggi ninnudūram̐bode vŏchchamu nīgunnadā