ఈతఁడె నీ కెంత చన విచ్చెనో కాక
(॥పల్లవి॥)
ఈతఁడె నీ కెంత చన విచ్చెనో కాక
యేతుల నీ గుణముల కిందరూను మెత్తురా
(॥ఈతడె॥)
పదరి యాతడు నిన్నుఁ బైపైఁ బిలువఁగాను
యెదిటికి రావు లోన నేమి సేసేవే
మదిఁ గోపము గలితె మాటల నాడుదు గాక
కదిసి మోనాన నుంటే గర్వ మనరా
(॥ఈతడె॥)
అలరి మాటాడి యాడి యాతఁడు లేప వచ్చితే
యెలమి నిద్దుర బొయ్యే విది యేఁటిదే
చలము నీకుఁ గలితే సాదించవలెఁ గాక
నిలిగి ముసుఁ గిడుటే నిష్టూరము గాదా
(॥ఈతడె॥)
శ్రీవెంకటేశ్వరుఁడు చేరి కాఁగిలించుకోఁగా
యీవేళ సిగ్గు వడేవు యిఁకఁ దగునా
వేవేలు గలిగిన వెనకకె చెల్లుఁ గాక
భావించి కూడిన మీఁదఁ బచ్చి దొఁచదా
(||pallavi||)
īdam̐ḍĕ nī kĕṁta sana vichchĕno kāga
yedula nī guṇamula kiṁdarūnu mĕtturā
(||īdaḍĕ||)
padari yādaḍu ninnum̐ baibaim̐ biluvam̐gānu
yĕdiḍigi rāvu lona nemi seseve
madim̐ gobamu galidĕ māḍala nāḍudu gāga
kadisi monāna nuṁṭe garva manarā
(||īdaḍĕ||)
alari māḍāḍi yāḍi yādam̐ḍu leba vachchide
yĕlami niddura bŏyye vidi yem̐ṭide
salamu nīgum̐ galide sādiṁchavalĕm̐ gāga
niligi musum̐ giḍuḍe niṣhṭūramu gādā
(||īdaḍĕ||)
śhrīvĕṁkaḍeśhvarum̐ḍu seri kām̐giliṁchugom̐gā
yīveḽa siggu vaḍevu yim̐kam̐ dagunā
vevelu galigina vĕnagagĕ sĕllum̐ gāga
bhāviṁchi kūḍina mīm̐dam̐ bachchi dŏm̐sadā