ఏడ వలపేడ మచ్చి కేడ సుద్దులు
(॥పల్లవి॥)
ఏడ వలపేడ మచ్చి కేడ సుద్దులు
ఆడుకొన్న మాటలెల్ల నవి నిజాలా
(॥ఏడ॥)
తొలుకారు మెఱుపులు తోచి పోవుఁగాక
నెలకొని మింట నవి నిలిచీనా
పొలఁతుల వలపులు పొలసిపోవుఁగాక
కలకాలం బవి కడతేరీనా
(॥ఏడ॥)
యెండమావులు చూడ నేరులై పారుఁగాక
అండకుఁబోవ దాహ మణఁగీనా
నిండినట్టి మోహము నెలఁతల మదిఁ జూడ
వుండినట్టేవుండుఁగాక వూఁతయ్యీనా
(॥ఏడ॥)
కలలోనిసిరులెల్ల కనుకూర్కులేకాక
మెలఁకువఁ జూడ నవి మెరసీనా
అలివేణులమేలు ఆసపాటేకాక
తలఁపు వేంకటపతిఁ దగిలీనా
(||pallavi||)
eḍa valabeḍa machchi keḍa suddulu
āḍugŏnna māḍalĕlla navi nijālā
(||eḍa||)
tŏlugāru mĕṟubulu tosi povum̐gāga
nĕlagŏni miṁṭa navi nilisīnā
pŏlam̐tula valabulu pŏlasibovum̐gāga
kalagālaṁ bavi kaḍaderīnā
(||eḍa||)
yĕṁḍamāvulu sūḍa nerulai pārum̐gāga
aṁḍagum̐bova dāha maṇam̐gīnā
niṁḍinaṭṭi mohamu nĕlam̐tala madim̐ jūḍa
vuṁḍinaṭṭevuṁḍum̐gāga vūm̐tayyīnā
(||eḍa||)
kalalonisirulĕlla kanugūrgulegāga
mĕlam̐kuvam̐ jūḍa navi mĕrasīnā
aliveṇulamelu āsabāḍegāga
talam̐pu veṁkaḍabadim̐ dagilīnā