దాఁటలేను యీమాయ దైవమా నేను
(॥పల్లవి॥)
దాఁటలేను యీమాయ దైవమా నేను
నీటునఁ జేసేవాఁడవు నీవె నీవెకా
(॥దాఁట॥)
యీ మురికి దేహమేకా యెంతగాలమైన నేను
వోముకొంటా భువిమీఁద నుండఁగోరేది
దోమటినింద్రియాలేకా తోడునీడయై నన్ను
వేమరు భోగించఁజేసి వెనుబలమైనవి
(॥దాఁట॥)
పొంచిన నా కర్మమేకా పుట్టించి పుట్టించి
పంచల సంసారము పాలు సేసేది
అంచెల నీ చిత్తమేకా ఆసలాసలనుఁ దిప్పి
చంచుల నా కేపొద్దు చనవరియయ్యేది
(॥దాఁట॥)
చుట్టుకొన్న సంపదేకా సూటియైన నాఁటికి
జట్టిగొని లోలోనే చవి సేసేది
అట్టె శ్రీవేంకటేశ అంతరంగాన నీవెకా
పట్టుఁగొమ్మవై యుండఁగ బదికేది నేను
(||pallavi||)
dām̐ṭalenu yīmāya daivamā nenu
nīḍunam̐ jesevām̐ḍavu nīvĕ nīvĕgā
(||dām̐ṭa||)
yī murigi dehamegā yĕṁtagālamaina nenu
vomugŏṁṭā bhuvimīm̐da nuṁḍam̐goredi
domaḍiniṁdriyālegā toḍunīḍayai nannu
vemaru bhogiṁcham̐jesi vĕnubalamainavi
(||dām̐ṭa||)
pŏṁchina nā karmamegā puṭṭiṁchi puṭṭiṁchi
paṁchala saṁsāramu pālu sesedi
aṁchĕla nī sittamegā āsalāsalanum̐ dippi
saṁchula nā kebŏddu sanavariyayyedi
(||dām̐ṭa||)
suṭṭugŏnna saṁpadegā sūḍiyaina nām̐ṭigi
jaṭṭigŏni lolone savi sesedi
aṭṭĕ śhrīveṁkaḍeśha aṁtaraṁgāna nīvĕgā
paṭṭum̐gŏmmavai yuṁḍam̐ga badigedi nenu