బయ లీఁదించీ నదివో ప్రాణులను హరిమాయ
(॥పల్లవి॥)
బయ లీఁదించీ నదివో ప్రాణులను హరిమాయ
క్రియ దెలుసుకొనేటి కీలింతే కాని
(॥బయ॥)
పెక్కుపరుషులలోన బెరశొకసతి యుంటే
యిక్కువై యందే నాఁటు నిందరిచూపు
దక్కి యందరి కాఁగిళ్ల తరుణి యుండుట లేదు
గక్కన వట్టియాసలఁ గరఁగుటే కాని
(॥బయ॥)
చింతకాయ కజ్జాయము చేరి యిసుమంతవుంటే
అంతటనే నోరూరు నందరికిని
పొంతనే నాలుకలకు పులుసై యుండుటే లేదు
కొంత భావించి మింగేటి గుటుకలే కాని
(॥బయ॥)
శ్రీవేంకటేశుతేరు దీసేటి మనుజులెల్లాను
సేవగా నేమే తీసితిమందురు
ఆవల నాతఁడే తమ అంతరాత్మయైయుండి
కావించుట యెరఁగరు గర్వములే కాని
(||pallavi||)
baya līm̐diṁchī nadivo prāṇulanu harimāya
kriya dĕlusugŏneḍi kīliṁte kāni
(||baya||)
pĕkkubaruṣhulalona bĕraśhŏgasadi yuṁṭe
yikkuvai yaṁde nām̐ṭu niṁdarisūbu
dakki yaṁdari kām̐giḽla taruṇi yuṁḍuḍa ledu
gakkana vaṭṭiyāsalam̐ garam̐guḍe kāni
(||baya||)
siṁtagāya kajjāyamu seri yisumaṁtavuṁṭe
aṁtaḍane norūru naṁdarigini
pŏṁtane nālugalagu pulusai yuṁḍuḍe ledu
kŏṁta bhāviṁchi miṁgeḍi guḍugale kāni
(||baya||)
śhrīveṁkaḍeśhuderu dīseḍi manujulĕllānu
sevagā neme tīsidimaṁduru
āvala nādam̐ḍe tama aṁtarātmayaiyuṁḍi
kāviṁchuḍa yĕram̐garu garvamule kāni