అయ్యో తా నేమనీ నప్పటిఁ దాను
(॥పల్లవి॥)
అయ్యో తా నేమనీ నప్పటిఁ దాను
పయ్యదలో సిగ్గు దాఁచి బడలఁగాను
(॥అయ్యో॥)
చూపులనె గుండె వట్టి సుద్దులనె మిన్ను ముట్టి
దాపు సేసుకొని తన్నుఁ దలఁచఁగాను
తీపు మేలములఁ జిక్కి దిక్కులఁ దనకు మొక్కి
తోపు నూకుడు వయసు దొబ్బఁగాను
(॥అయ్యో॥)
ఆసఁ బులకలు వెంచి అంగము చెమట ముంచి
బాసలు తనవి నమ్మి బతుకఁ గాను
వాసికిఁ దనువు మోచి వంతుకుఁ బ్రాణముగాచి
వోసరించి వూరకె నే నుండఁగాను
(॥అయ్యో॥)
తానె నే నని యాడి దగ్గరి కాఁగిటఁ గూడి
నానిన నవ్వులు గుట్టు నడపఁగాను
యీ నెపాన శ్రీ వెంకటేశుఁ డింతలో నన్ను
పూనుక మన్నించె నని పొగడఁగాను
(||pallavi||)
ayyo tā nemanī nappaḍim̐ dānu
payyadalo siggu dām̐si baḍalam̐gānu
(||ayyo||)
sūbulanĕ guṁḍĕ vaṭṭi suddulanĕ minnu muṭṭi
dābu sesugŏni tannum̐ dalam̐sam̐gānu
tību melamulam̐ jikki dikkulam̐ danagu mŏkki
tobu nūguḍu vayasu dŏbbam̐gānu
(||ayyo||)
āsam̐ bulagalu vĕṁchi aṁgamu sĕmaḍa muṁchi
bāsalu tanavi nammi badugam̐ gānu
vāsigim̐ danuvu mosi vaṁtugum̐ brāṇamugāsi
vosariṁchi vūragĕ ne nuṁḍam̐gānu
(||ayyo||)
tānĕ ne nani yāḍi daggari kām̐giḍam̐ gūḍi
nānina navvulu guṭṭu naḍabam̐gānu
yī nĕbāna śhrī vĕṁkaḍeśhum̐ ḍiṁtalo nannu
pūnuga manniṁchĕ nani pŏgaḍam̐gānu