ఔదువు జాణవు నీవు అన్నీ నెరుంగుదుము
(॥పల్లవి॥)
ఔదువు జాణవు నీవు అన్నీ నెరుంగుదుము
నీ దొరతనము లెల్ల నెలఁత పయినా
(॥ఔదు॥)
చెనకి ఆపె నీకుఁ జేసిన మేలుకును
ననిచి నీ కన్నులను నాటఁ జూచేదా
చనవిచ్చి కమ్మటిని చన్నుల నొత్తినందుకు
పనిలేని బీరాలతో పంతమాడేదా
(॥ఔదు॥)
లలన నిన్నుఁ దిట్టి లాలించిన లాలనకు
చలపట్టి బొమ్మలను జంకించేదా
నెలవుగ నీ మేను నిమిరినందుకు నీవు
కొలఁదిలేని తిట్లఁ గోపగించేదా
(॥ఔదు॥)
కందువ నీ దేవి నిన్నుఁ గాఁగిట నించినందుకు
చందముసేసుక నీవు సారె నవ్వేదా
యిందునె శ్రీవెంకటేశ యిద్దరూ నొక్కటైతిరి
యిందరిలోపల నీవు యెమ్మెలాడేదా
(||pallavi||)
auduvu jāṇavu nīvu annī nĕruṁgudumu
nī dŏradanamu lĕlla nĕlam̐ta payinā
(||audu||)
sĕnagi ābĕ nīgum̐ jesina melugunu
nanisi nī kannulanu nāḍam̐ jūsedā
sanavichchi kammaḍini sannula nŏttinaṁdugu
panileni bīrālado paṁtamāḍedā
(||audu||)
lalana ninnum̐ diṭṭi lāliṁchina lālanagu
salabaṭṭi bŏmmalanu jaṁkiṁchedā
nĕlavuga nī menu nimirinaṁdugu nīvu
kŏlam̐dileni tiṭlam̐ gobagiṁchedā
(||audu||)
kaṁduva nī devi ninnum̐ gām̐giḍa niṁchinaṁdugu
saṁdamusesuga nīvu sārĕ navvedā
yiṁdunĕ śhrīvĕṁkaḍeśha yiddarū nŏkkaḍaidiri
yiṁdarilobala nīvu yĕmmĕlāḍedā