అన్నిటా నేరుపరిగా అలమేలుమంగ నీకు
(॥పల్లవి॥)
అన్నిటా నేరుపరిగా అలమేలుమంగ నీకు
చిన్నిచిన్ని ముద్దులనే సిగ్గు విడిపించెను
(॥అన్ని॥)
చనవు మెరసి నిన్ను సారెసారెఁ బేరుకొని
మనసు దనియ నాపె మాటలాడెను
కనుసన్నచూపులనె కప్పురవిడెములిచ్చి
తనువు దనియ నీపైఁ దలఁబాలు వోసెను
(॥అన్ని॥)
పన్నుగడలతోడనే పానుపుచేరువనే
కన్నులుదనియఁగ దగ్గరి నిల్చెను
మన్ననలు దైవార మచ్చికలు పెడరేఁచి
విన్నవీనులు దనియ విన్నపాలు సేసెను
(॥అన్ని॥)
మాఁగిన మోవియిచ్చ మనసు గరఁచి యిట్టే
కాఁగిలి దనియ నీకుఁ గప్పెఁ బయ్యద
వీఁగక శ్రీవేంకటేశ వెలఁదిఁ గూడితివిట్టె
రాఁగా వయసుదనియ రతికేలిసేసెను
(||pallavi||)
anniḍā nerubarigā alamelumaṁga nīgu
sinnisinni muddulane siggu viḍibiṁchĕnu
(||anni||)
sanavu mĕrasi ninnu sārĕsārĕm̐ berugŏni
manasu daniya nābĕ māḍalāḍĕnu
kanusannasūbulanĕ kappuraviḍĕmulichchi
tanuvu daniya nībaim̐ dalam̐bālu vosĕnu
(||anni||)
pannugaḍaladoḍane pānubuseruvane
kannuludaniyam̐ga daggari nilsĕnu
mannanalu daivāra machchigalu pĕḍarem̐si
vinnavīnulu daniya vinnabālu sesĕnu
(||anni||)
mām̐gina moviyichcha manasu garam̐si yiṭṭe
kām̐gili daniya nīgum̐ gappĕm̐ bayyada
vīm̐gaga śhrīveṁkaḍeśha vĕlam̐dim̐ gūḍidiviṭṭĕ
rām̐gā vayasudaniya radigelisesĕnu