(॥పల్లవి॥)
అనవలసేమైనా నిన్నంటిఁగాక
మునుకొని నే నీకు మొక్కకుండేనా
(॥అన॥)
సంతతము నందరును జయలువెట్టఁగ నీకు
కాంత లిఁక వేరె నిన్నుఁ గాదనేరా
వింతగా ఆవులు నీవెంటవెంటఁ దిరుగఁగా
మంతనాన గోపికలు మరుగకుండేరా
(॥అన॥)
పచ్చి పిల్లఁగోవిలోన బలు రాగాలు రాఁగాను
రచ్చకెక్కే సతులెల్ల రాకుండేరా
గచ్చులసిరి మోహాన కమలాన వేయఁగాను
తచ్చి రుక్మిణి పువ్వులదండ వేయకుండునా
(॥అన॥)
నిండు జలధులనీరు నిన్నుం గంటెఁ బేరఁగాను
అండ మావలపు పేరే దదియెంత
కొండల శ్రీ వెంకటేశ కూడితిమి నేము నిట్టె
వుండనుండఁదరితీపు(ల?) రూరకుండీనా
(||pallavi||)
anavalasemainā ninnaṁṭim̐gāga
munugŏni ne nīgu mŏkkaguṁḍenā
(||ana||)
saṁtadamu naṁdarunu jayaluvĕṭṭam̐ga nīgu
kāṁta lim̐ka verĕ ninnum̐ gādanerā
viṁtagā āvulu nīvĕṁṭavĕṁṭam̐ dirugam̐gā
maṁtanāna gobigalu marugaguṁḍerā
(||ana||)
pachchi pillam̐govilona balu rāgālu rām̐gānu
rachchagĕkke sadulĕlla rāguṁḍerā
gachchulasiri mohāna kamalāna veyam̐gānu
tachchi rukmiṇi puvvuladaṁḍa veyaguṁḍunā
(||ana||)
niṁḍu jaladhulanīru ninnuṁ gaṁṭĕm̐ beram̐gānu
aṁḍa māvalabu pere dadiyĕṁta
kŏṁḍala śhrī vĕṁkaḍeśha kūḍidimi nemu niṭṭĕ
vuṁḍanuṁḍam̐daridību(la?) rūraguṁḍīnā