(॥పల్లవి॥)
అంతర్యామీ అలసితి సొలసితి
యింతట నీ శరణిదె చొచ్చితిని
(॥అంత॥)
కోరిన కోర్కులు కోయని కట్లు
తీరవు నీవవి తెంచక
భారపుఁ బగ్గాలు పాపపుణ్యములు
నేరుపులఁ బోనీవు నీవు వద్దనక
(॥అంత॥)
జనుల సంగములఁ జక్కరోగములు
నిను విడువవు నీవు విడిపించక
వినయపు దైన్యము విడువని కర్మము
చనదిది నీవిటు సంతపరచక
(॥అంత॥)
మదిలో చింతలు మయిలలు మణుఁగులు
వదలవు నీవవి వద్దనక
యెదుటనేఁ శ్రీవేంకటేశ్వర నీవదె
అదనఁ గాచితివి అట్టిట్టనక
(||pallavi||)
aṁtaryāmī alasidi sŏlasidi
yiṁtaḍa nī śharaṇidĕ sŏchchidini
(||aṁta||)
korina korgulu koyani kaṭlu
tīravu nīvavi tĕṁchaga
bhārabum̐ baggālu pābabuṇyamulu
nerubulam̐ bonīvu nīvu vaddanaga
(||aṁta||)
janula saṁgamulam̐ jakkarogamulu
ninu viḍuvavu nīvu viḍibiṁchaga
vinayabu dainyamu viḍuvani karmamu
sanadidi nīviḍu saṁtabarasaga
(||aṁta||)
madilo siṁtalu mayilalu maṇum̐gulu
vadalavu nīvavi vaddanaga
yĕduḍanem̐ śhrīveṁkaḍeśhvara nīvadĕ
adanam̐ gāsidivi aṭṭiṭṭanaga