అంత సేయకుండితే నే నాఁటదాననా
(॥పల్లవి॥)
అంత సేయకుండితే నే నాఁటదాననా
పంతపు నీ బిగువెల్ల బయట వేయింతునా
(॥అంత॥)
కూరిమి సతుల భీతి గోర నన్ను నంటనీక
సారెకుఁ దప్పించు కొంటా సాము సేసేవు
యేరా నీకు నింత వెరపిటువంటి నిన్నునే పో
జీరలు మేనెల్లఁ జేసి సిగ్గు విడిపింతునా
(॥అంత॥)
మొక్కుచుఁ గెమ్మోవి మీఁద మోవనియ్యవేర పల్లు
వెక్కసపు తమకాన విఱ్ఱ వీఁగేవు
చిక్కితి వెక్కడికి విచ్చే సేవు నిన్ను నే
దక్కగొని మదన విద్యలనే చొక్కింతునా
(॥అంత॥)
ఎక్కువ నామేని జవ్వాదిందరుఁ దెలిసేరంటా
మిక్కిలి నీ మేనితావి మెరయించేవు
చక్కని వేంకటగిరి స్వామి నన్ను గూడితివి
గక్కన నాచూపు నీకుఁ గావలి వెట్టింతునా
(||pallavi||)
aṁta seyaguṁḍide ne nām̐ṭadānanā
paṁtabu nī biguvĕlla bayaḍa veyiṁtunā
(||aṁta||)
kūrimi sadula bhīdi gora nannu naṁṭanīga
sārĕgum̐ dappiṁchu kŏṁṭā sāmu sesevu
yerā nīgu niṁta vĕrabiḍuvaṁṭi ninnune po
jīralu menĕllam̐ jesi siggu viḍibiṁtunā
(||aṁta||)
mŏkkusum̐ gĕmmovi mīm̐da movaniyyavera pallu
vĕkkasabu tamagāna viṭra vīm̐gevu
sikkidi vĕkkaḍigi vichche sevu ninnu ne
dakkagŏni madana vidyalane sŏkkiṁtunā
(||aṁta||)
ĕkkuva nāmeni javvādiṁdarum̐ dĕliseraṁṭā
mikkili nī menidāvi mĕrayiṁchevu
sakkani veṁkaḍagiri svāmi nannu gūḍidivi
gakkana nāsūbu nīgum̐ gāvali vĕṭṭiṁtunā