అంత నింత నుండి ఆనవెట్టీ రమణుఁడు
(॥పల్లవి॥)
అంత నింత నుండి ఆనవెట్టీ రమణుఁడు
అంత లేదుగా నాకు నాయము సోఁకీని
(॥అంత॥)
ఔనె తనకు నాకు నంత పొందా తొలినాఁడు
నానిన వలపులతో నవ్వ వచ్చీని
పోని పోని వుపవేసి పొత్తు గలయ వచ్చీని
నే నోపఁగా యింతేసికి నిద్దుర వచ్చీని
(॥అంత॥)
లేలె తనగురుతు లెస్సగా నెఱుఁగుదునా
వేళ గాదన్నా బందెలు వేయ వచ్చీని
చాలుఁ జాలు వెలువెట్టి సారె నిమ్ము గొనవచ్చీ
తాలిమి లేదుగా నన్నుఁదల్లి విలిచీని
(॥అంత॥)
రావె తానూ నేను రతి నే వూరు కేవూరు
కోవరము నిన్నుఁ బెట్టి కొంగు వట్టీని
శ్రీ వెంకటేశ్వరుఁడు చెక్కు నొక్కి నన్నుఁ గూడె
వావులఁ బోదుగా నాకు వాసులు వుట్టీని
(||pallavi||)
aṁta niṁta nuṁḍi ānavĕṭṭī ramaṇum̐ḍu
aṁta ledugā nāgu nāyamu som̐kīni
(||aṁta||)
aunĕ tanagu nāgu naṁta pŏṁdā tŏlinām̐ḍu
nānina valabulado navva vachchīni
poni poni vubavesi pŏttu galaya vachchīni
ne nobam̐gā yiṁtesigi niddura vachchīni
(||aṁta||)
lelĕ tanagurudu lĕssagā nĕṟum̐gudunā
veḽa gādannā baṁdĕlu veya vachchīni
sālum̐ jālu vĕluvĕṭṭi sārĕ nimmu gŏnavachchī
tālimi ledugā nannum̐dalli vilisīni
(||aṁta||)
rāvĕ tānū nenu radi ne vūru kevūru
kovaramu ninnum̐ bĕṭṭi kŏṁgu vaṭṭīni
śhrī vĕṁkaḍeśhvarum̐ḍu sĕkku nŏkki nannum̐ gūḍĕ
vāvulam̐ bodugā nāgu vāsulu vuṭṭīni