అందుకే నాపై దయ దలఁచు మాతురబంధుఁడవు
(॥పల్లవి॥)
అందుకే నాపై దయ దలఁచు మాతురబంధుఁడవు
యిందరిలో నా దైన్య మేమని చెప్పే నిఁకను
(॥అందుకే॥)
నేరని వచ్చినచోట నీ మొగమే చూతుఁ గాని
యేరీతిఁ బరిహరింప నే నోపను
తీరని పాపము లంటితే నారాయణ యందుఁ గాని
పేరుకొని యది విడిపించుకొన నెఱుఁగ
(॥అందుకే॥)
పరులు నాఫయిఁ గినిసితే భావింతుఁగాని నిన్నే
బిరుద నేనై మలసి తప్పించుకో లేను
సరి నాపదైతే నీకే శరణంబు చొత్తుఁగాని
వొరులకుఁ జెప్పియట్టే వొడ్డించుకోఁజాలను
(॥అందుకే॥)
కడుఁ జింతైతే నీవు గలవని వుందుఁ గాని
దిడముగా నా బుద్ధి తిప్పఁగ లేను
అడరి శ్రీవేంకటేశ అలమేలుమంగపతి
బడివాయకుందుగాని బయపడనేనికను
(||pallavi||)
aṁduge nābai daya dalam̐su mādurabaṁdhum̐ḍavu
yiṁdarilo nā dainya memani sĕppe nim̐kanu
(||aṁduge||)
nerani vachchinasoḍa nī mŏgame sūdum̐ gāni
yerīdim̐ barihariṁpa ne nobanu
tīrani pābamu laṁṭide nārāyaṇa yaṁdum̐ gāni
perugŏni yadi viḍibiṁchugŏna nĕṟum̐ga
(||aṁduge||)
parulu nāphayim̐ giniside bhāviṁtum̐gāni ninne
biruda nenai malasi tappiṁchugo lenu
sari nābadaide nīge śharaṇaṁbu sŏttum̐gāni
vŏrulagum̐ jĕppiyaṭṭe vŏḍḍiṁchugom̐jālanu
(||aṁduge||)
kaḍum̐ jiṁtaide nīvu galavani vuṁdum̐ gāni
diḍamugā nā buddhi tippam̐ga lenu
aḍari śhrīveṁkaḍeśha alamelumaṁgabadi
baḍivāyaguṁdugāni bayabaḍaneniganu