అండకేఁగి బుజ్జిగించి యడుగవయ్యా
(॥పల్లవి॥)
అండకేఁగి బుజ్జిగించి యడుగవయ్యా
కొండలరాయఁడ ఇది కోపమో సంతోసమో
(॥అండ॥)
చిక్కనినవ్వులు నవ్వి చెలియ నెమ్మోము చూచె
యెక్కువ తక్కువ నీమై నేమిచూచెనో
మొక్కుమొక్కి యంత లోనే మోనాన దలవంచె
తక్కరి నీచేఁత లేమిదలఁచు కొనియెనో
(॥అండ॥)
మాటలాడి మాటలాడి మంతనాన సన్నసేసె-
నేఁటికి గుట్టువెట్టెనో యెంతమర్మమో
కూటువ నీవద్దనుండి గోరఁ జెమటలు మీటె
గాఁటముగ నీవు సేసే కాఁకల వలసెనో
(॥అండ॥)
చేయిచాఁచి చెంగలించి నిన్నుఁగూడె
చాయల నీచన వెంత సతి నమ్మెనో
పాయపు శ్రీవేంకటేశ పసగానే కూడితివి
కాయమును కడుఁజొక్కె కళలేడఁ దాఁకెనో
(||pallavi||)
aṁḍagem̐gi bujjigiṁchi yaḍugavayyā
kŏṁḍalarāyam̐ḍa idi kobamo saṁtosamo
(||aṁḍa||)
sikkaninavvulu navvi sĕliya nĕmmomu sūsĕ
yĕkkuva takkuva nīmai nemisūsĕno
mŏkkumŏkki yaṁta lone monāna dalavaṁchĕ
takkari nīsem̐ta lemidalam̐su kŏniyĕno
(||aṁḍa||)
māḍalāḍi māḍalāḍi maṁtanāna sannasesĕ-
nem̐ṭigi guṭṭuvĕṭṭĕno yĕṁtamarmamo
kūḍuva nīvaddanuṁḍi goram̐ jĕmaḍalu mīḍĕ
gām̐ṭamuga nīvu sese kām̐kala valasĕno
(||aṁḍa||)
seyisām̐si sĕṁgaliṁchi ninnum̐gūḍĕ
sāyala nīsana vĕṁta sadi nammĕno
pāyabu śhrīveṁkaḍeśha pasagāne kūḍidivi
kāyamunu kaḍum̐jŏkkĕ kaḽaleḍam̐ dām̐kĕno