(॥పల్లవి॥)
అలిగేదె సహజము ఆఁడువారికి
మలసి నీవె తిద్దుక మన్నించవయ్యా
(॥అలి॥)
పలుకక నే నెంత పంతాన నీతో నుండిన
తలఁపు నీపైదెకాన తప్పులేదు
చెలఁగి మందెమేళాన చెయివట్టి తీసినాను
యెలమి నీవూడిగాన కెగ్గు లేదు
(॥అలి॥)
మల్లాడి కోపముతోడ మంచము దిగకుండిన
తొల్లె నీకాలు దొక్కితి దోసము లేదు
పల్లదాన వెంగెమాడి పకపక నవ్వినాను
వెల్లవిరి నాపనికి వెగటు లేదు
(॥అలి॥)
కావరించి నిన్నుఁగూడి గర్వముతో నుండినాను
కైవసముయితిఁగాన కడమ రేదు
శ్రీ వెంకటేశ నన్ను జిత్తగించి యేలితివి
వేవేలు భోగములకు వేసట లేదు
(||pallavi||)
aligedĕ sahajamu ām̐ḍuvārigi
malasi nīvĕ tidduga manniṁchavayyā
(||ali||)
palugaga ne nĕṁta paṁtāna nīdo nuṁḍina
talam̐pu nībaidĕgāna tappuledu
sĕlam̐gi maṁdĕmeḽāna sĕyivaṭṭi tīsinānu
yĕlami nīvūḍigāna kĕggu ledu
(||ali||)
mallāḍi kobamudoḍa maṁchamu digaguṁḍina
tŏllĕ nīgālu dŏkkidi dosamu ledu
palladāna vĕṁgĕmāḍi pagabaga navvinānu
vĕllaviri nābanigi vĕgaḍu ledu
(||ali||)
kāvariṁchi ninnum̐gūḍi garvamudo nuṁḍinānu
kaivasamuyidim̐gāna kaḍama redu
śhrī vĕṁkaḍeśha nannu jittagiṁchi yelidivi
vevelu bhogamulagu vesaḍa ledu