అదేల నవ్వేవంటా నడిగేవప్పటి నన్ను
(॥పల్లవి॥)
అదేల నవ్వేవంటా నడిగేవప్పటి నన్ను
సుదతులలో నిన్నుఁ జూచి నవ్వురాదా
(॥అదేల॥)
ఇంటింటికేఁగి వచ్చి యిందరు నీవారంటా
నంటు చూపి మాటాడఁగా నవ్వురాదా
దంటయైన చెమటలచేఁ దడిసిన పచ్చడము
అంటించి చేతికియ్యఁగానందుకు నవ్వురాదా
(॥అదేల॥)
వెలఁదుల పొత్తులను విందులారగించి వచ్చి
నలిఁ జవులు చెప్పఁగా నవ్వురాదా
కొలువుకాంతలిచ్చిన గొప్ప నిమ్మపండ్లెల్లా
లలి నీచేనుండఁగా మెల్లనె నవ్వురాదా
(॥అదేల॥)
పడఁతులకుఁ గప్పూరబాగాలు నీవు వెట్టఁగా
నడుమ నుండిన నాకు నవ్వురాదా
యెడయక శ్రీ వెంకటేశ నన్నునేలితివి
కడమలేని రతులకింకా నవ్వురాదా
(||pallavi||)
adela navvevaṁṭā naḍigevappaḍi nannu
sudadulalo ninnum̐ jūsi navvurādā
(||adela||)
iṁṭiṁṭigem̐gi vachchi yiṁdaru nīvāraṁṭā
naṁṭu sūbi māḍāḍam̐gā navvurādā
daṁṭayaina sĕmaḍalasem̐ daḍisina pachchaḍamu
aṁṭiṁchi sedigiyyam̐gānaṁdugu navvurādā
(||adela||)
vĕlam̐dula pŏttulanu viṁdulāragiṁchi vachchi
nalim̐ javulu sĕppam̐gā navvurādā
kŏluvugāṁtalichchina gŏppa nimmabaṁḍlĕllā
lali nīsenuṁḍam̐gā mĕllanĕ navvurādā
(||adela||)
paḍam̐tulagum̐ gappūrabāgālu nīvu vĕṭṭam̐gā
naḍuma nuṁḍina nāgu navvurādā
yĕḍayaga śhrī vĕṁkaḍeśha nannunelidivi
kaḍamaleni radulagiṁkā navvurādā