ఆనతిమ్మా వినేఁగాని అది గొంత
(॥పల్లవి॥)
ఆనతిమ్మా వినేఁగాని అది గొంత
యీ నెలఁత నీపై బత్తి యిటువంటిదా
(॥ఆన॥)
వద్దనే నుండఁగానె వనిత సన్నలు సేసీ
కద్దా తొల్లిఁ బొందు కాంతకు నీకు
ముద్దుముద్దువలెనే మోము చూచి నవ్వీని
యిద్దరికి లోలోనే యింతవలపా
(॥ఆన ॥)
కమ్మటినిఁ గానకుండా కానికలంపీ నీకు
సమ్మతా నీ కాపెసేసేసరితలెల్లా
పమ్మి నీవు విందువంటా పాటపాడీ నాడనుండే
వుమ్మడి మీతమకపుటొద్దిక లింతేశా
(॥ఆన॥)
నీవూ నేనూఁ జూడఁగానే నిలుచున్న దీడ వచ్చి
కావర మింతేసి మీకుఁ గప్పివున్నదా
శ్రీవేంకటేశ యిద్దరిఁ జేతులు వట్టి కూడితి-
వీవేళనే నీయాపెయెన్నికలుఁ గూడెనా
(||pallavi||)
ānadimmā vinem̐gāni adi gŏṁta
yī nĕlam̐ta nībai batti yiḍuvaṁṭidā
(||āna||)
vaddane nuṁḍam̐gānĕ vanida sannalu sesī
kaddā tŏllim̐ bŏṁdu kāṁtagu nīgu
muddumudduvalĕne momu sūsi navvīni
yiddarigi lolone yiṁtavalabā
(||āna ||)
kammaḍinim̐ gānaguṁḍā kānigalaṁpī nīgu
sammadā nī kābĕsesesaridalĕllā
pammi nīvu viṁduvaṁṭā pāḍabāḍī nāḍanuṁḍe
vummaḍi mīdamagabuḍŏddiga liṁteśhā
(||āna||)
nīvū nenūm̐ jūḍam̐gāne nilusunna dīḍa vachchi
kāvara miṁtesi mīgum̐ gappivunnadā
śhrīveṁkaḍeśha yiddarim̐ jedulu vaṭṭi kūḍidi-
vīveḽane nīyābĕyĕnnigalum̐ gūḍĕnā