(॥పల్లవి॥)
ఆఁపలేక నిను దూరేనంతె గాక
యేఁపుచుఁ గూడేటి పొందులేలయ్య విభుఁడా
(॥ఆఁప॥)
కోపగించుకొన్నచోట కూరిమితో వినయమే
చూపిన నామాట నీకు సొగసీనటే
యేపు రేఁగి నీకుఁ బ్రియమెక్కడనో వుండఁగాను
తాపమయ్యే పొందు నీకుఁ దగదయ్య విభుఁడా
(॥ఆఁప॥)
నేరములెన్నఁగ నేను నిజములు పలికిన
వైరములే యౌఁగాక వలపౌనటే
యీరుదీయఁ బేను వచ్చీనిఁకనేల మాటలు నీ-
వారము మమ్మిఁకఁ దడవకుమయ్య విభుఁడా
(॥ఆఁప॥)
ననిచి కూడినవారు నమ్మక ప్రియునిమీఁద
కనలి యాడినమాట కసరౌనటే
ఘనుఁడవు తిరువేంకటరాయ మనలోని-
కినుకలన్నియు నిట్టె గెలుపయ్య విభుఁడా
(||pallavi||)
ām̐palega ninu dūrenaṁtĕ gāga
yem̐pusum̐ gūḍeḍi pŏṁdulelayya vibhum̐ḍā
(||ām̐pa||)
kobagiṁchugŏnnasoḍa kūrimido vinayame
sūbina nāmāḍa nīgu sŏgasīnaḍe
yebu rem̐gi nīgum̐ briyamĕkkaḍano vuṁḍam̐gānu
tābamayye pŏṁdu nīgum̐ dagadayya vibhum̐ḍā
(||ām̐pa||)
neramulĕnnam̐ga nenu nijamulu paligina
vairamule yaum̐gāga valabaunaḍe
yīrudīyam̐ benu vachchīnim̐kanela māḍalu nī-
vāramu mammim̐kam̐ daḍavagumayya vibhum̐ḍā
(||ām̐pa||)
nanisi kūḍinavāru nammaga priyunimīm̐da
kanali yāḍinamāḍa kasaraunaḍe
ghanum̐ḍavu tiruveṁkaḍarāya manaloni-
kinugalanniyu niṭṭĕ gĕlubayya vibhum̐ḍā