ఆఁడువారమైతేనే అంత సిగ్గు విడిచేమా
(॥పల్లవి॥)
ఆఁడువారమైతేనే అంత సిగ్గు విడిచేమా
పేఁడుక పానుపుపైకి పిలిచేవు నీవు
(॥ఆఁడు॥)
ఏకాంతమునను మీరిద్దరూ నుండఁగాను
కాకుసేసి నేను దగ్గరవచ్చునా
మేకొని మీలోపల మీరే నవ్వుకోఁగా
యీకడ నే నెడచొచ్చి యెలయించవచ్చునా
(॥ఆఁడు॥)
మచ్చిక నొకరొకరుమాఁటలాఁడుకొనగాను
వచ్చి నేఁ బొత్తు గలయవచ్చునా నేఁడు
పచ్చియైన వలపులను పరవశమై యుండఁగ
పచ్చడము గప్పి మిముఁ బలికించవచ్చునా
(॥ఆఁడు॥)
నీవు నాపె గూడి నేరుపులు మెరయఁగాను
చేవదేర నేను సేవ సేయవచ్చునా
శ్రీ వెంకటేశ్వర నన్నుఁ జెందితివాకెకుఁ జెప్పి
మా వంటి వారికి మేలు మరవఁగవచ్చునా
(||pallavi||)
ām̐ḍuvāramaidene aṁta siggu viḍisemā
pem̐ḍuga pānububaigi pilisevu nīvu
(||ām̐ḍu||)
egāṁtamunanu mīriddarū nuṁḍam̐gānu
kāgusesi nenu daggaravachchunā
megŏni mīlobala mīre navvugom̐gā
yīgaḍa ne nĕḍasŏchchi yĕlayiṁchavachchunā
(||ām̐ḍu||)
machchiga nŏgarŏgarumām̐ṭalām̐ḍugŏnagānu
vachchi nem̐ bŏttu galayavachchunā nem̐ḍu
pachchiyaina valabulanu paravaśhamai yuṁḍam̐ga
pachchaḍamu gappi mimum̐ baligiṁchavachchunā
(||ām̐ḍu||)
nīvu nābĕ gūḍi nerubulu mĕrayam̐gānu
sevadera nenu seva seyavachchunā
śhrī vĕṁkaḍeśhvara nannum̐ jĕṁdidivāgĕgum̐ jĕppi
mā vaṁṭi vārigi melu maravam̐gavachchunā